Jūras spēki līdzatbildīgi Beverīnas bojāejā
Latvijas Jūras administrācijas ziņojumā par zvejas kuģa Beverīna nogrimšanas cēloņiem apstiprināti jau iepriekš izskanējušie iemesli: dzinēja apstāšanās, nenostiprināta krava un kļūdaini kapteiņa lēmumi. Vielu pārdomām dod secinājums, ka neprofesionāli rīkojās arī armija.
Bruņotie spēki, pat neizanalizējot izmeklēšanas komisijas apsvērumus, ar preses virsnieka Normunda Stafecka starpniecību uztur spēkā viedokli, ka glābēji rīkojušies pareizi: "Jau vairākkārt ir uzsvērts, ka Virsaitis rīkojās atbilstoši situācijai. Virsaitis nav glābšanas kuģis. Konkrētajā situācijā tas bija pirmais tuvākais kuģis, kurš varēja ierasties traģiskā notikuma vietā." Eksperti skaidro, ka Virsaitim ir pārāk augsti borti, lai to efektīvi varētu izmantot glābšanas operācijās.
Jāatgādina, ka Beverīna nogrima 2008. gada 2. decembrī turpat pie Liepājas ostas vārtiem, Jūras spēku mīnukuģa Virsaitis komandai nevarīgi noskatoties sešu zvejnieku noslīkšanā. Armijas vadība par to nerunā, tāpat arī neveiksmīgo glābšanas operāciju organizējušie Jūras spēki – citu komentāru, kā vien N. Stafecka sniegto, nebūšot.
Policijas rosinātā izmeklēšana turpinās, taču vismaz līdz šim tā koncentrēta uz pašu zvejnieku atbildību, nevis glābšanas operācijas izgāšanos. Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska atzīst, ka lieta rosināta par kuģa bojāeju, nevis neizglābšanu. Tomēr, ja, analizējot Latvijas Jūras administrācijas (LJA) secinājumus, arī policijas izmeklētāji saskatīs pārkāpumus glābēju rīcībā, šī informācija tiks darīta zināma prokuratūrai.
Uz zvejas kuģīša avārijas brīdī atradās no jūras izzvejotu vara vadu rituļi, kas ir izdevīgāks loms par brētliņām. Vējš bija liels, viļņi augsti, bet netipiskā krava – nenostiprināta. LJA izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka par Beverīnas bojāejas cēloņiem ir uzskatāms nelabvēlīgu apstākļu kopums: kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģī, zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana. Šie ir tehniskie iemesli, taču izmeklētāji uzsver arī cilvēkfaktoru, kas šoreiz bija izšķirošs. Kuģa kapteinis līdz pēdējam brīdim komandai lika palikt uz kuģa. Arī īpašnieks neziņoja par kritisko situāciju. Savukārt Jūras spēku kuģis Virsaitis nekontrolēja situāciju, neprognozēja notikumu attīstību. Bija aizkavēta helikoptera un robežsargu kuģa Tiira piesaiste glābšanas operācijai.
Kā katrā izmeklēšanas ziņojumā LJA arī šoreiz sniedz rekomendācijas un līdztekus drošības ieteikumiem zvejniekiem un ostas vadībai uzmanību velta arī glābējiem. Jūras glābšanas koordinācijas centram rekomendēts noteikt robežsardzes peldlīdzekļus kā primāros resursus glābšanas operācijās, kā arī Gaisa spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām.
Nacionālie bruņotie spēki sola iepazīties ar šiem ierosinājumiem, taču arī atgādina par jau veiktajiem un iespējamajiem budžeta samazinājumiem 2010. gadā, kas negatīvi ietekmēs armijas glābšanas operāciju spējas.
Ilze Sokolovska Neatkarīgajai stāsta, ka LJA ziņojums bijis pēdējā un būtiskākā sastāvdaļa šajā izmeklēšanā, jo ar kuģošanas negadījumiem saistītās ekspertīzes policija pati neveic. Taču, cik drīz kļūs zināms likuma sargu galavārds, joprojām grūti prognozēt. Līdz ar naudas trūkuma iniciēto reformu iekšlietu sistēmā vasaras beigās izmeklēšanu Beverīnas lietā pārņēma cita izmeklētāju grupa. Kriminālprocesā, kas rosināts par noziedzīgu nodarījumu pret kuģošanas drošību, joprojām nav noteikta kvalifikācija pēc konkrēta panta, arī konkrētu aizdomās turamo personu lietā nav. Ļoti iespējams, ka galu galā par vainīgo notikušajā tiks atzīts mirušais kuģa kapteinis un lietu slēgs.