Pēc Nikolaja Zikova sarīkotās šaudīšanās 21. februārī kinoteātrī Citadele Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzstāja uz akūtu ieroču aprites likumdošanas uzlabošanu un skrupulozāku ieroču nēsātāju kontrolēšanu.
Pagājuši gandrīz deviņi mēneši, kuru laikā notikušas ne tikai publiskas, taču arī letālas šaudīšanās ar nereģistrētiem ieročiem. Neatkarīgā jautā valsts galvenajam ieroču uzraugam Valsts policijas (VP) Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšniekam Andrim Sudāram – kas šo mēnešu laikā ir mainījies?
Gada sākumā Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 36 000 ieroču īpašnieki, no kuriem aptuveni 9000 bija tiesības ieroci nēsāt līdzi ikdienā. Deviņu mēnešu laikā valstī reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits samazinājies par 144 – ierocis ir 36 276 cilvēkiem, no kuriem 26 913 ir mednieki. Savukārt personām, kurām ir ieroča nēsāšanas atļauja, piepulcējušies 376 cilvēki – kopumā tās ir 10 223 personas. Tomēr A. Sudārs norāda, ka šo personu skaitā ir apbalvojuma ieroču īpašnieki un valsts institūciju darbinieki, kuri personiskos ieročus izmanto dienesta vajadzībām.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvis Kārlis Seržants neatceras, ka komisijā pēc pirmajām apspriedēm būtu skatīti konkrēti likumprojekti. «Iespējams, kaut kas ir sagatavošanā,» saka deputāts.
Tomēr kopš asiņainā nozieguma kinoteātrī Citadele izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kuri tika izsūtīti nevalstiskajām organizācijām un par kuriem vēl notiks apspriešana Iekšlietu ministrijā, norāda A. Sudārs.
«Ikdienā tiek veikts monitorings attiecībā uz personu sodāmībām un administratīvajiem pārkāpumiem. Gadījumā, ja par personu, kura ir reģistrēta Ieroču reģistrā, tiek ievadīta informācija Sodu reģistrā, automātiski tiek nosūtīts attiecīgs paziņojums policijas struktūrvienībai, kura izsniegusi ieroču atļauju. Attiecīgā amatpersona, konstatējot likumā noteiktos ierobežojumus, anulē ieroča atļauju,» stāsta A. Sudārs.
Turklāt ieroču īpašnieki ir iecirkņa inspektoru uzskaitē, kuri ne retāk kā reizi pusgadā apmeklē viņus dzīvesvietā, kurā atļauta ieroču glabāšana, stāsta VP pārstāvis.
Lai saņemtu pašaizsardzības šaujamieroča nēsāšanas atļauju, personai ir jānorāda motivācija, taču atļaujas darbības laikā joprojām netiek pārbaudīts, vai sākotnēji norādītie iemesli vēl ir aktuāli. Teorētiski sanāk, ka Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēku, kuru dzīvībai ikdienā draud briesmas, taču policija šo kārtību mainīt pagaidām negrasās. Lai varētu biežāk pārskatīt ieroča nēsāšanas atļaujas nepieciešamību, priekšlikumos grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā paredzēts atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kad atļauja tiek izsniegta uz noteiktu termiņu, saka A. Sudārs.
Sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā paredz sašaurināt to personu loku, kuras var pretendēt uz ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšanu, kā arī paredzēta psiholoģisko īpašību pārbaude ieroču nēsāšanas atļaujas pretendentiem un tiem, kuriem ierocis jau ir.
