Uzrādīs apsūdzību pilotam, kura vadītā deltaplāna avārijā gāja bojā Kristaps Streičs

Motodeltaplāna vadītājam Valērijam, kurš vadīja lidaparātu liktenīgajā dienā, kad bojā gāja režisors Kristaps Streičs, Latgales apgabala prokuratūra šonedēļ plāno uzrādīt apsūdzību.

Policija lūgusi pilotu sodīt pēc Krimināllikuma panta par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu. Sods par šādu nodarījumu ir trīs līdz desmit gadu cietumā. Valērijs uzskata, ka notikušajam ir vismaz divas puses un atbildība jāuzņemas ne tikai viņam, bet arī glābējiem. Viņš norāda, ka izmeklēšanas ziņojumā ir daudz sagrozītu faktu.

«Ja avārijā pasažieris būtu uzreiz nosities, tā būtu viena situācija, bet cilvēks man aiz muguras nogulēja divas ar pusi stundas! Glābēji pirmo stundu ar telefoniem filmēja notiekošo, jo viņiem tā šķita dīvaina situācija, ka kokā karājas lidaparāts, bet cilvēks tajā laikā nomira. Tur svarīga bija katra minūte. Man ir videomateriāls, kurā nofilmēta glābēju rīcība un, ja vajadzēs, ielikšu to youtube, lai visi var redzēt,» saka pilots.

Izmeklēšanas ziņojumā konstatēts, ka viņš bijis nepieredzējis, turklāt lidojis ar lidaparātu, kas nebija reģistrēts Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Šā iemesla dēļ saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem lidojumu ar gaisa kuģi nebija atļauts veikt.

Aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bija cilvēka faktors, kas izpaudās pilota kļūdaini pieņemtajā lēmumā, izvēloties bīstamāko maršrutu – pārlidot ar kokiem apaugušu augstieni ar nestabili strādājošu dzinēju, teikts ziņojumā. Secināts arī, ka pilots no slimnīcas aizbēdzis tādējādi izvairoties no analīzēm.

«Es no slimnīcas neaizbēgu! Man ir liecinieki, bet viņu teikto neņem vērā, nezinu arī, kur noklīdušas manas analīzes. Jā, mans lidaparāts nebija reģistrēts, bet tad man ir jautājums – kāpēc to ir tik grūti izdarīt? Man bija visas formalitātes nokārtotas, lai varētu reģistrēt, un ekspertīze secināja, ka ar motoru viss bija kārtībā. No lidaparāta drošības ir atkarīga arī mana dzīvība, es taču apzināti negribētu nomirt, vai ne?» jautā pilots. Viņš ir sašutis par apgalvojumu, ka esot nepieredzējis. «Esmu nolidojis 700 stundu – parādiet man kādu, kurš teiks, ka esmu nepieredzējis pilots. Kāpēc izvēlējos lidot pa tik bīstamu trajektoriju? Mēs filmējām filmu, un trajektorija bija tāda, kādu prasīja operators. Es pats ilgus gadus lidojot filmēju un zinu, kā tas notiek,» saka Valērijs. Viņš arī atklāj, kā veikta viņa lidaparātam ekspertīze. «Aizveda uz Rīgu un tur visu mērīja, bet tie jau nebija dabiskie apstākļi. Pirms aizvešanas viņi nozāģēja koku, un tas nogāzās ar visu deltaplānu – karburators saplīsa, un bija citi bojājumi,» stāsta pilots.

Latgales apgabala prokuratūrā Neatkarīgā noskaidroja, ka pagaidām prokurors ar K. Streiča bojāejas materiālu nav iepazinies. Lieta saņemta tikai pagājušajā nedēļā, un līdz šim prokurors visas dienas piedalījies tiesas sēdēs, tāpēc apsūdzības Valērijam viņš varēs uzrādīt šoceturtdien vai piektdien. Tad arī lems par deltaplāna pilotam piemērojamo drošības līdzekli, norādīja prokuratūrā.

Valērijs par šo faktu nav informēts un norāda, ka paziņojumus no prokuratūras nav saņēmis. «Avārijas bija un būs, bet jautājums ir par glābēju attieksmi. Ja viņi nebūtu filmējuši, bet pasnieguši virvi, ko pasažierim apsiet un nolaist lejā, viss būtu beidzies citādāk. Ja es būtu bijis bezsamaņā, tad nomirtu mēs abi,» saka Valērijs.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais