Jelgavas tiesai būs jāizlemj kādas vietējās juvelieres liktenis, kura tiek apsūdzēta pircēju apkrāpšanā, un par to viņai draud cietumsods līdz diviem gadiem. Cietušais ir kāds vietējais policists, kurš vēlējies draugam jubilejā uzdāvināt monētu ar zelta briedi, taču, pēc paša domām, no juvelieres zelta vietā saņēmis pakaļdarinājumu, tāpēc grib piedzīt 800 latu morālo kompensāciju.
Ekspertīze gan pierādījusi ko citu – ka speciāliste kārtībsargu nav krāpusi, taču šis fakts neliedza prokuratūrai lietu nosūtīt uz tiesu.
Policists – dārgmetālu speciālists
Jelgavas policists S. Dorbe vēlējies 30 gadu dzimšanas dienā iepriecināt savu Anglijā dzīvojošo draugu – monētu kolekcionāru, tāpēc nolēmis viņam uzdāvināt monētu ar zelta briedi un gravējumu. Viņš vērsies pie juvelieres A. Šarnas, kura, par spīti steidzīgajam izpildes termiņam, darbu tomēr apsolījusies paveikt. Viņa ieteikusi gravējumu veikt ar datoru pie cita speciālista, jo tas bijis lētāk un ātrāk. Tomēr policista zelta plāksne, no kuras bija paredzēts veidot briedi, bijusi par plānu, lai veiktu gravējumu, tāpēc abi vienojušies, ka zeltam tiks piekausēts materiāls no A. Šarnas krājumiem, kas atbilst 585. provei. Speciāli prove netika pārbaudīta ierobežotā laika dēļ un tāpēc, ka brauciens uz Rīgu un ekspertīze papildus maksātu 15 latu.
Tomēr, kad S. Dorbe ieradies pakaļ monētai, viņam radušās šaubas, ka briedis nav no zelta, tāpēc viņš vēlējies pārbaudīt izstrādājumu ar savu reaģentu, ko iepriekš iegādājies no kāda nezināma juveliera. Jāpiebilst, ka liecībās viņš nespēja atcerēties, kas viņam reaģentu iedevis. Sākumā viņš liecināja, ka reaģentu ieguvis kādā juveliera darbnīcā, vēlāk, ka to pie lielveikala Maxima iedevis kāds krievu tautības vīrietis, vārdā Aleksandrs.
Uzpilinot šķidrumu uz zelta brieža, parādījies melns plankums. Juveliere tāpat kā policisti bijusi izbrīnīta, taču domas par notikušo atšķīrušās. Kārtībsargu redzējumā juveliere viņus centusies apkrāpt, savukārt speciāliste teikusi, ka reaģents ir domāts augstākas proves, piemēram, 750. vai 958. noteikšanai. «Tad Dorbe ar lepnumu paziņoja, ka viņam ir taisnība un tas nav zelts, bet fosforizētā bronza, ka te notika krāpnieciskā darbība,» saka A. Šarna. Uz kārtībsarga pieņēmumu pamata sieviete tika nekavējoties aizturēta un aizvesta uz iecirkni, lai uzrakstītu atzīšanos.
Draud bērnu sūtīt uz bērnunamu
«Policijā man pateica, ka ekspertīze būs tikai pēc mēneša. Tad viņi sāka noformēt manu aizturēšanu uz īslaicīgo izolatoru. Es teicu, ka mana mazā trīs gadus vecā meitiņa paliek dārziņā, ka esmu vientuļā māte, ka dzīvojam divatā. Kā mani var aizturēt uz 48 stundām, kur paliks bērns? Tad man atbildēja: ja visas sievietes varētu manipulēt ar bērniem, tad neviena nesēdētu. Iedomājieties manu paniku. Viņš teica, ka tādā gadījumā bērnu savāc uz bērnunamu!» atceras juveliere.
Viņa nolēmusi atzīties krāpšanā, jo policija tādā gadījumā apsolījusi izlaist ārā. Sieviete uzrakstījusi, ka apzināti samazinājusi proves vērtību no 585. līdz 375., tādējādi izkrāpjot 13 latu un 39 santīmus. Neraugoties uz iepriekšējo norunu, policijas priekšnieks nolēmis viņu tomēr paturēt izolatorā uz 48 stundām. Pēc atbrīvošanas tika veikta ekspertīze, kas konstatēja, ka briedis tomēr ir no zelta – tas atbilst 575. provei.
«Ar 15 gadu darba stāžu es labi zinu materiālu un varēju izgudrot jebko, bet nu nekādā gadījumā, cenšoties uztaisīt speciāli 375. provi, lai piekrāptu cilvēku, tā nokļūdīties, ka uztaisīt 575. provi,» saka A. Šarna. Viņa paskaidro, ka sakausējumā izmantojusi zeltu, kas ievests no dienvidu zemēm, un šim metālam mēdz būt piemaisījumi, tāpēc arī radusies neatbilstība sakausējuma sastāvā par 0,0317 gramiem tīra zelta (1,15%), tas ir, apmēram 75 santīmu apmērā.
Prokuratūra piever acis
Neraugoties uz absurdo situāciju, Jelgavas prokuratūra tomēr nolēmusi lietu nodot tiesai, nekonstatējot pārkāpumus nedz policijas, nedz prokuroru darbā.
«Varētu saprast policistu sašutumu, jo viņi aiz muļķības tiešām domāja, ka ir apkrāpti. Tomēr brīdī, kad viņi un īpaši jau prokurore saprata, ka tā nav, lietu vajadzēja izbeigt,» uzskata apsūdzētās advokāts Juris Galejs. Viņš ir sašutis, ka prokuratūra visas sūdzības, kas bija par iespējamiem nozieguma faktiem, pārveidojusi par sūdzībām par procesa virzītāju, kas nozīmē – lieta tiek nodota tiesai, un viss.
«Lieta netika izbeigta tāpēc, ka tādā gadījumā policistiem draudētu atbildība, jo būtu grūti izskaidrot, kā aiz muļķības gadījās aizturēt cilvēku, kurš pat paspēja atzīties nozieguma izdarīšanā, kas nemaz nav noticis, tas arī varētu būt patiesais iemesls lietas nosūtīšanai tiesai. Arī attaisnojošu spriedumu panākt būs grūti, jo vienkārši tiesas nav pieradušas attaisnot,» skumji secina J. Galejs.