Jūrmalas bijušā mēra Trenča krimināllietu tiesa skatīs novembrī

Krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis, Jūrmalas pilsētas tiesa plāno izskatīt 26.novembrī plkst.10.30, liecina Latvijas Tiesu portālā pieejamā informācija.

Tagad lietu izskatīs cita tiesnese - Gundega Lapiņa. Kā ziņots, šī nav pirmā reize, kad krimināllietai tiek mainīts tiesnesis. Jau 7.septembrī tika pieņemts lēmums no lietas izskatīšanas atstatīt tiesnesi Svetlanu Beļajevu. Pēc tam lieta nonāca pie tiesneses Solvitas Glaudānes, taču arī viņa 10.septembrī no lietas izskatīšanas tika atstatīta, noprotams pēc Latvijas Tiesu portāla datiem.

Kā ziņots, sākotnēji Trenča lietu bija plānots sākt skatīt jau 11.maijā, taču prokurora slimības dēļ iztiesāšana tika atlikta līdz 17.septembrim, tomēr tad mācībās atradās tiesnese un lietas izskatīšana atkal nevarēja notikt. Trencis aģentūrai LETA jau toreiz sacīja, ka šādu pavērsienu nevarot vērtēt pozitīvi, jo viņš bija vēlējies, lai vismaz pirmās instances tiesas spriedums šajā lietā tiktu pasludināts vēl pirms vasaras sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām.

Trencis uzskata, ka krimināllieta ir klaji safabricēta, tāpēc viņš prognozē attaisnojošu spriedumu.

Kā ziņots, Jūrmalas prokuratūra šo krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 6.februārī. Kā pastāstīja prokurors Zigurds Bunks, Trencis savu vainu viņam inkriminētajos likumpārkāpumos neatzīst.

Galīgā apsūdzība Trencim uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs pagājušā gada rudenī Jūrmalas pilsētas prokuratūrai nosūtīja 2008.gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un toreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā "Jūrmalas slimnīcas" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA "Jūrmalas slimnīca" bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - "Jūrmalas slimnīcai" - nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi "Jūrmalas slimnīcai" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp "Jūrmalas slimnīcu" un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, esot pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu "Jūrmalas slimnīcas" un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.

Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam par to, kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas, norādīja KNAB.

Kā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" iepriekš skaidroja Trencis, Tračums bija, iespējams, pretlikumīgi sev piešķīris 23 000 latu, bet ar Jūrmalas domi slēgtais mierizlīgums bijis par summu, kas ir divas reizes mazāka, - 11 000 latu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais