Ģenerālprokuratūrā sāk kriminālprocesus par nolaidību saistībā ar elektrības krīzi ziemā

Ģenerālprokuratūrā ir sākti četri kriminālprocesi par nolaidību saistībā ar 2010.gada decembra un 2011.gada janvāra ārkārtas situāciju, kad vairākos Latvijas novados tika izsludināta ilgstošu elektroapgādes traucējumu dēļ.

Kriminālprocesus sācis prokurors Agnis Pormalis.

2011.gada 10.janvārī prokurors uzsāka pārbaudi un tās rezultātā 8.un 11.aprīlī uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 197.panta, tas ir - par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma atbildīgs darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, nra.lv informēja prokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.

Atbilstoši aizsargjoslu likumam, uzņēmuma – elektrisko tīklu gaisvadu līniju valdītāja - amatpersonu pienākums bija rūpēties par to, lai tiktu izcirsti koki un zari aizsargjoslā, kā arī ārpus aizsargjoslas, ja tie var apdraudēt gaisvadus. Ja šis ar likumu uzliktais pienākums būtu pienācīgi pildīts, personām – gan juridiskām, gan fiziskām - nebūtu nodarīti zaudējumi, nebūtu bijusi nepieciešamība izsludināt ārkārtas situāciju.

Lēmumi pieņemti par notikušo AS „Sadales tīkls” Austrumu, Rietumu, Ziemeļu un Ziemeļaustrumu reģionos un tie pēc piekritības pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai ir nodoti Valsts policijai. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, ikvienai personai, kam elektroapgādes pārrāvumu dēļ ir nodarīts kaitējums, ir tiesības vērsties pie attiecīgā procesa virzītāja un pieteikt kaitējuma apmēru materiālās kompensācijas gūšanai. Uz šo brīdi ir apkopota informācija par juridiskām un fiziskām personām nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 130 tūkstošu latu apmērā.

"Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis aģentūrai BNS norādīja, ka pašlaik kompānijai vēl nav bijis iespējams sīki iepazīties ar Ģenerālprokuratūras lēmumu, taču viņš uzsvēra, ka energoapgādes traucējumiem ziemā sekoja līdzi visi un radusies situācija tika rūpīgi analizēta. "Sadales tīkla" darbinieku nolaidību Siksnis noliedza.

"Tā bija 30-40 gadu nebijusi situācija mežos," viņš sacīja un paskaidroja, ka uz elektrolīnijām krita daudz garāki koki, salīdzinot ar noteikto aizsargjoslu platumu.

Siksnis klāstīja, ka nebija iespējams mežus iztīrīt tā, lai nerastos šāda situācija, jo tā bijusi ārkārtas. "Preventīvus darbus nebūtu iespējams veikt," viņš atzina, sīkāku komentāru solot sniegt vēlāk.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam ikvienai personai, kam elektroapgādes pārrāvumu dēļ ir nodarīts kaitējums, ir tiesības vērsties pie attiecīgā procesa virzītāja un pieteikt kaitējuma apmēru materiālās kompensācijas gūšanai.

Pašlaik ir apkopota informācija par juridiskām un fiziskām personām nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 130 tūkstošu latu apmērā.

Krimināllikums par nolaidību paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.