Līdz šim tikai ārvalstu trilleros lasīti šausminoši stāsti par cilvēkiem, kuri pret savu gribu izmantoti orgānu transplantācijā, kā arī ārzemju masu medijos manītas publikācijas par trešajās valstīs pastāvošām noziedzīgām struktūrām, kuras iesaista cilvēkus pārdot savu orgānus. Taču informācija, kas ir Neatkarīgās rīcībā, apliecina, ka šādās situācijās varētu būt iesaistīti arī Latvijas iedzīvotāji.
Kāda sieviete no Latvijas, kura uzturas Grieķijā, iespējams, bijusi pret savu gribu iesaistīta orgānu transplantācijā, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Par šādu gadījumu ir informēta biedrība Patvērums Drošā māja. Biedrības vadītāja Sandra Zalcmane apliecina, ka pirmdienas vakarā organizācija Patvērums Drošā māja, kas nodarbojas ar cilvēktirdzniecības upuru rehabilitāciju, saņēmusi informāciju, ka kāda sieviete vērsusies Latvijas vēstniecībā Grieķijā ar lūgumu palīdzēt. Sieviete arī esot zvanījusi uz organizācijas palīdzības tālruni, bet vēlāk to apstiprināja arī vēstniecības darbiniece, kura esot lūgusi sievietei aprakstīt izveidojušos situāciju, lai varētu organizēt palīdzību. «Nevēlos steigties ar secinājumiem, informācija nodota policijai,» atzina S. Zalcmane.
«Tās ir krimināla rakstura darbības, iespējams, pagrīdes apstākļos,» sacīja S. Zalcmane. Persona nav piekritusi ziedot orgānu. Ja cilvēks piekrīt, viņš var ziedot orgānu – dzīves laikā to var darīt ar nieri. Sieviete teikusi, ka zinot vēl desmit sievietes, kuras Grieķijā nonākušas «tādā pašā ceļā». Sievietei veselības stāvoklis arī esot pasliktinājies, un viņa saņem invaliditātes pabalstu. Pēc palīdzības vērsusies, jo vēlas atgriezties Latvijā, viņai arī esot pamatotas bažas par savu radinieku drošību. «Mēs plānojam rīkoties, lai noskaidrotu lietas apstākļus un palīdzētu šai sievietei, taču sīkāk lietas apstākļus atklāt pašlaik nevaru,» sacīja S. Zalcmane. Sazināties ar vēstniecību Grieķijā Neatkarīgajai vakar neizdevās.
Cilvēku iesaistīšana orgānu ziedošanā ir viena no cilvēktirdzniecības formām, lai gan visbiežāk Latvijā runā tieši par cilvēku iesaistīšanu seksuālo pakalpojumu sniegšanā. Patvērums Drošā māja arvien vairāk saņem ziņojumus par cilvēku iesaistīšanu piespiedu darbā, kas arī klasificējas kā cilvēku tirdzniecība. Valsts šogad atvēlējusi 22 680 latus cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai, par ko var sniegt atbalstu septiņiem cilvēkiem. Vienam cilvēkam palīdzību var sniegt līdz sešiem mēnešiem, taču, kā uzsver S. Zalcmane, kuras vadītā biedrība konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības sniegt šo rehabilitāciju, atbalsts vajadzīgs daudz ilgākā laika posmā. Kā piemēru viņa min sievietes, kuras bija iesaistītas cilvēku tirdzniecībā 2007. gadā, bet tikai 2009. gadā sākās tiesas process, kur šīs sievietes pārstāv organizācijas juriste.
Kamēr cilvēks nav identificēts kā cilvēktirdzniecības upuris, saņemt palīdzību no valsts tas nevar. Piemēram, konkrētā sieviete, kamēr viņa nav atzīta par cilvektirdzniecības upuri, saņemt valsts atbalstu rehabilitācijas ietvaros viņa nevar.
Tikai tadā gadijumā, ja Griekijas policija viņas iesniegumā saskatīs cilvēktirdzniecības faktu, kas šobrīd vēl nav noticis, tikai tad varetu runāt, ka cilveks ir upuris un viņam ir nodrošināma palīdzība.
Arī centrs Marta sniedz palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem, bet dara to par projektu līdzekļiem. «Valsts atbalsts ir, bet tas nav pietiekams, jo šai summai vajadzētu būt vismaz trīskārt lielākai, lai palīdzētu visiem cietušajiem,» saka Marta jurists Juris Dilba.