19 gadus veca smiltenieša Jāņa dzīve pāragri aprāvās naktī uz trešdienu, 30.martu. Jaunieti nejauši uzgāja mirušu pašā pilsētas centrā - bijušās katlumājas skursteņa piekājē, dzīvojamās mājas Kalna ielā 2 pagalmā. Kļuvis zināms tas, ka jaunietis nesen izšķīrās no draudzenes un to ļoti smagi pārdzīvoja, raksta laikraksts "Ziemeļlatvija".
Naktī uz trešdienu puisis ierastajā laikā nepārnāca mājās no darba nakts maiņā vietējā kokapstrādes uzņēmumā. Viņa māte intuitīvi nojauta ko nelāgu un no pulksten trijiem naktī līdz pusseptiņiem rītā ik pa brīdim zvanīja uz dēla mobilo tālruni. Neviens klausuli necēla. Ap pulksten pusseptiņiem telefons izslēdzās, ziņo apollo.lv.
No rīta māte vērsās vietējā policijas iecirknī. Visu dienu puisi dažādās vietās Smiltenē un pilsētas apkārtnē meklēja viņa draugi. Pēc neoficiālas informācijas, jaunieša mirstīgās atliekas skursteņa piekājē nejauši atrada kāds pusaudzis tikai trešdienas vakarā ap plkst.18.
Skurstenis atrodas pilsētas centrā, tuvu daudzdzīvokļu mājas pagalmam. Blakus skurstenim slejas ēka, kurā atrodas darbnīca, taču pati vieta, kur atrada mirušo jaunieti, ir nomaļa, aiz darbnīcas sienas.
"Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību". Ir nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze, kuras laikā tiks noteikts mirušā nāves cēlonis," informē Vidzemes reģiona Policijas pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma. Viņa piebilst, ka bojā gājušajam jaunietim ārēji redzamas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.
Notikuma vietā izsauktie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi informē, ka jaunietim bijis galvaskausa pamatnes lūzums. "Izskatījās, ka viņš nokritis lejā no skursteņa. Turpat blakus gulēja mugursoma. Nekādas pēdas sniegā neredzējām," stāsta ātrās palīdzības mediķe Vija Lāce. Bojā gājušajam puisim uz ausīm bijušas uzliktas pleijera austiņas.
«Viņš jau agrāk kāpa skurstenī līdz pašai augšai izklaides pēc,» stāstīja bojā gājušā jaunieša paziņa, kuru laikraksts sastapa traģēdijas vietā. Jau no ceturtdienas rīta jaunieši tur ierodas vairākos pulciņos. Skursteņa pakājē ir noliktas desmitiem svecīšu un ziedi.
Nav atbildes, vai jaunietis no skursteņa nokrita nejauši vai arī nolēca pats. Gan viņa draugi, gan tuvinieki zina stāstīt, ka dažas dienas pirms traģēdijas viņš izšķīrās ar savu 17 gadus veco draudzeni, ar kuru draudzējās kopš novembra, pārdzīvoja notikušo un bija nomākts.
Notikusī traģēdija ir ļoti smags pārdzīvojums jaunieša bijušajai draudzenei, kurai ir nepieciešama psihologa palīdzība. Diemžēl skolas vadība par notikušo nebija lietas kursā. Laikraksts emocionāli satriekto meiteni sastapa dienesta viesnīcas istabiņā, kur viņu faktiski aprūpē tikai draudzene. Vakar pie meitenes atbrauca mamma.
Tuvinieki ceturtdien saņēma ekspertīzes rezultātus. «Viņš tajā brīdī bijis skaidrā, nav nemaz dzēris,» pēc iepazīšanās ar ekspertīzes rezultātiem saka puiša mamma.
Māte un māsa ievērojušas, ka no dzīvokļa pazudušas jaunieša draudzenes fotogrāfijas, kas atradās istabā uz galda. Kur tās palikušas, viņas nezina.
Tuviniekiem arī nav atbildes, kas īsti notika ar jaunieti tajā naktī, kāpēc viņš uzkāpa augstajā skurstenī un kādā veidā zaudēja dzīvību. Ir tikai minējumi.
Psiholoģe Dace Gailīte uzsver, ka par ikvienu situāciju ir jārunā un jāmeklē risinājums, nevis jāpatur sevī: «Sāpju brīdī problēma varbūt šķiet milzīga, šausmīga, melna un neatrisināma, taču jebkura situācija ir šķetināma, ja vien lūdz palīdzību un par to runā ar tuviniekiem vai speciālistiem. Turklāt neviena problēma nav tā vērta, lai mēs ļoti nodarītu pāri sev un līdz ar to tuviniekiem. Viss ir atrisināms, tikai vajadzīga drosme, laiks un vēlēšanās to darīt. Jebkurā situācijā, kas vecākiem rada bažas un viņi nesaprot, ko darīt ar savu bērnu, ieteicams vērsties pie speciālista un taujāt padomu. Taču pusaudžu un jauniešu pārdzīvojumi mēdz būt diezgan dziļi un sāpīgi un ne vienmēr tiek reklamēti uz ārpusi, tāpēc vecākam ir diezgan grūti piefiksēt, ka bērns par kaut ko pārdzīvo. Labākajā gadījumā viņš palīdzību meklē pie draugiem, kas nebūt nav tie kompetentākie cilvēki. Taču, neskatoties uz darba rutīnu un ikdienas steigu, vecākiem vēlams atrast laiku un kontaktēties ar saviem bērniem jau kopš mazotnes, izkopjot attiecības, kas balstās uz uzticēšanos.»