Ekonomiskās krīzes veicinātā noziedzība attiecas arī uz dīzeļdegvielas zagšanu no naftas produktu cauruļvada.
Naftas un naftas produktu transportēšanu pa maģistrālajiem cauruļvadiem Latvijas teritorijā nodrošina a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA LatRosTrans. Pa šiem cauruļvadiem naftu un naftas produktus var piegādāt termināļiem Ventspils ostā, kā arī Lietuvā strādājošajai Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai un Būtiņģes naftas terminālim. LatRosTrans apsaimniekoto maģistrālo cauruļvadu kopgarums pārsniedz 700 km.
Dīzeļdegvielas zagšana no naftas produktu cauruļvada sākās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Kolhozu aizvietošana ar zemnieku saimniecībām radīja stabilu pieprasījumu pēc Krievijas parauga dīzeļdegvielas, kas joprojām ir piemērota padomju laikā ražotajai lauksaimniecības tehnikai. Šis pieprasījums saruka treknajos gados pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad Latvijā ieplūdinātā nauda nodrošināja pāreju un Eiropas parauga tehniku un degvielas akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniekiem. Arī piedāvājuma pusē iestājās atslābums, jo cilvēkiem radās iespējas naudu pelnīt komfortablāk, nekā pa naktīm mežā ar lāpstām rokot un pārvietojot zemi. Tomēr šāda darbošanās nekad neizbeidzās, jo zagšanai nepieciešamie ieguldījumi naudas izteiksmē atmaksājas desmitiem reižu un Latvijas tiesas par šādām zādzībām parasti piespriež ne vairāk par sabiedrisko
nopēlumu.
Draud bargs un pamatots sods
"Latvija ir pārņēmusi Eiropas tiesu praksi, ka par noziegumiem bez vardarbības jāpiespriež nosacīts sods," ar savu pienākumu ķert zagļus, kurus tiesneši tūlīt palaidīs vaļā, šķiet samierinājies Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes galvenais inspektors Sandis Radziņš. Latvijas likumdevēji toties var apgalvot, ka viņi ir izpildījuši savu pienākumu naftas produktu zādzību apkarošanā, nosakot par to pat ļoti bargus sodus – reālu ieslodzījumu cietumā uz laiku līdz desmit gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Tagad gan varētu gadīties, ka kāds šāda veida sodu arī saņems sakarā ar kaut viena tiesneša apjausmu, ka naftas produktu zagšana nodara valstij ļoti lielus zaudējumus un tādējādi ir cieši saistīta ar šā tiesneša algas samazinājumu. Iepriekš tiesneši šo zadzību nodarīto postu varēja neņemt vērā, jo viņu algas nodrošināja Latvijas iedzīvotājiem izsniegto kredītu pārdalīšana Valsts kasē. Tagad toties nav lieki publiski uzskaitīt, no kā šis posts sastāv.
Pirmkārt, tas ir valstij nenomaksātais degvielas akcīzes nodoklis.
Otrkārt, tie ir izdevumi par nelegālo pieslēgumu izraisīto naftas produktu noplūdes seku likvidēšanu un kaitējums videi, jo visas noplūžu sekas novērst nemaz nav iespējams. Cauruļvads ir ļoti bīstama tehnoloģiskā iekārta, un tā bojājuma rezultātā ar ievērojamu spiedienu apkārtējā vidē var nokļūt un ir jau nokļuvis ievērojams daudzums dīzeļdegvielas. LatRosTrans tērē miljoniem latu vides glābšanai un atveseļošanai. Pagaidām tikai laimīgu nejaušību dēļ zagļu izraisītais piesārņojums nav radījis katastrofālas sekas, sabojājot dzeramo ūdeni lielās Latvijas pilsētās, piemēram, Jelgavā un/vai sasniedzot Latvijas kūrortpilsētu Jūrmalu.
Treškārt, tas ir naftas tranzīta sadārdzinājums u.c. argumenti, lai tranzīta plūsmas apietu Latviju, jo, kā skaidro S. Radziņš, naftas produktu zagšana taču notiek arī no dzelzceļa cisternām. LatRosTrans ir spiests iztērēt lielu naudu zādzību apkarošanai, taču šie uzņēmuma izdevumi atkal atsaucas uz valsts ieņēmumiem. LatRosTrans tagad maksā valstij mazāk nekā varētu maksāt, ja tā darbību neierobežotu arī kriminālie šķēršļi.
Ceturtkārt, zādzības uztur noziedzīgus grupējumus – cilvēkus, kuriem nav vajadzības un iespēju strādāt, tādējādi radot materiālās vērtības un saņemot ienākumus, no kuriem daļa atkal pienāktos valstij. "Cilvēki pa naktīm rok un pa dienām guļ," saka S. Radziņš. Viņi arī algo labus advokātus, izmanto zagtu autotransportu un veic vēl citas darbības, kas Latvijā rada visdažādāko noziegumu izdarīšanai labvēlīgu vidi. Līdz šim gan viņi ir uzmanījušies, lai netiktu pieķerti ar ieročiem un tādējādi nenokļūtu starp tiem noziedzniekiem, pret kuriem tiesnešiem bija pavisam cita
attieksme.
Sacenšas ar spēku, pacietību un tehniku
LatRosTrans pamatpaņēmieni zādzību atklāšanā ir visas trases pārbaude vismaz reizi diennaktī un tādu ierīču izmantošana, kas uzrāda no paša LatRosTrans darba režīma neatkarīgas naftas produktu plūsmas spiediena
izmaiņas.
Trases pārbaude daudzkārt palielina zagļu darba apjomu, jo viņi taču nevar atstāt ne virs naftas vada izraktu bedri, ne savandītu augsni. Nē, visa zeme ļoti rūpīgi jāpārvieto vispirms projām, lai tiktu līdz naftas produktu vadam un ieurbtos tajā, un pēc tam atkal atpakaļ, lai nomaskētu pieslēguma vietu. Līdz ar to samazinās personu loks, kam pietiek spēka un prasmju izdarīt pieslēgumus naftas produktu vadam.
Precīzāk sakot, dīzeļdegvielu zog divi atšķirīgi cilvēku loki. Vieni ir vietējie iedzīvotāji, kuri kopš seniem laikiem zina, kur degvielas vads savulaik tika ieguldīts. Viņi pieslēgumus izveido bieži, bet nozog maz un – vairumā gadījumu – nemaz, jo LatRosTrans apgaitnieki viņu rakumus pamana un izjauc ātrāk, nekā zagļi pagūst izveidot darbināmu pieslēgumu. Lielākie draudi šeit rodas videi, jo pieslēgumi tiek izdarīti arī ar dārza laistīšanai domātām šļūtenēm, kas nespēj izturēt spiedienu no naftas produktu vada. Otrais loks ir organizētie grupējumi, kas izmanto vietējos iedzīvotājus par palīgstrādniekiem. Tad tiek darbināta tehnika, tai skaitā arī ierīces, kas traucē fiksēt spiediena izmaiņas naftas produktu vadā. Rezultātā top kilometriem gari dīzeļdegvielas noplūdināšanas atzari no naftas produktu vada uz kādu ēku, kurā dīzeļdegvielu var tecināt mucās un cisternās dienu un nakti.
Labticīgās Latvijas tiesas…
LatRosTrans un dažādu policijas struktūrvienību sadarbība notiek, veidojot pie pamanītajām rakumu vietām slēpņus un ķerot zagļus nozieguma vietā. Pēc tam gan bieži izrādās, ka nekāda nozieguma neesot bijis. Tiesneši līdz šim ir spējuši noticēt, ka cilvēks ir vienkārši pastaigājies naksnīgā mežā ar degvielas kannām rokās – varbūt paklusām sācis kultūrista karjeru; tāpat atradies skaidrojums, kāpēc šis cilvēks neko nezina par turpat atrastu automobili ar dīzeļdegvielu cisternā utt. Bieži vien šādiem stāstiem ticējuši arī policisti un prokurori. Piemēram, Bauskas rajonā, kas izceļas ar pamanīto pieslēgumu daudzumu, pēdējo desmit gadu laikā līdz rajona tiesai nonākusi tikai viena lieta par naftas produktu zagšanu. Darbība notikusi 2002. gadā. Četrus gadus lieta atradusies Kuldīgas rajona prokuratūrā, līdz tā izlēmusi, ka zādzība ir zādzība un ka zagļi jāsauc pie tiesas. Lieta izrādījusies piekritīga Bauskas rajona tiesai, kas 2006. gadā ķērusies pie sava darba, bet sastapusies ar gandrīz nepārvaramu varu. Rajona tiesas kancelejas vadītāja Agrita Laveika pastāstīja, ka apsūdzētie uz tiesas sēdēm šad tad nākuši, šad tad atraduši ieganstus nenākt, tāpēc tiesas sēdes atliktas, atliktas un atkal atliktas. Pavisam nesen tomēr pasludināts spriedums, ar kuru diviem no sešiem apsūdzētajiem būtu jāiet uz cietumu, ko tie nebūt nesot izdarījuši. Proti, rajona tiesas spriedums pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā, un gala spriedums arī šai lietai gaidāms vēl pēc nezin cik gadiem.
…un skarbie lietuvieši
Savukārt Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā atšķirībā no Latvijas šāgada pavasarī piespriesti bargi cietumsodi par analogām darbībām. Lietuvas Republikas Panevēžas apgabaltiesa par maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka–Ilūkste–Ventspils bojāšanu, dīzeļdegvielas zādzībām no tā, kā arī valsts amatpersonu uzpirkšanu notiesāja 17 personas – 15 Lietuvas un divus Latvijas pilsoņus, Bauskas rajona iedzīvotājus. 14 personas tika notiesātas ar reālu brīvības atņemšanu, turklāt noziedzīgās grupas galvenie locekļi saņēma bargus sodus ar sešu līdz 13 gadu brīvības atņemšanu. Krimināllietā kopumā tika izmeklētas četras nesankcionēto pieslēgumu izveidošanas epizodes Lietuvas Biržu, Zarasu un Roķišku rajonā. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikposmā no 2002. gada augusta līdz 2003. gada oktobrim. Nesankcionēto pieslēgumu izveidošanai un dīzeļdegvielas zagšanai tika izveidota organizēta grupa, tās dalībniekiem uzpērkot Lietuvas policijas un robežsardzes darbiniekus, lai atvieglotu nesankcionēto pieslēgumu izveidošanu, nozagtās dīzeļdegvielas transportēšanu, uzglabāšanu un tirdzniecību. Minētajai krimināllietai savā veidā bijis arī preventīvs raksturs, jo, sākot ar 2003. gadu, Lietuvas Republikas teritorijā tiek konstatēts tikai viens divi nesankcionētie pieslēgumi gadā, kopējam cauruļvada garumam tās teritorijā sasniedzot 85 kilometrus. Latvijā, kur cauruļvada kopgarums ir 330 km, kopš 2004. gada vidējais pieslēgumu skaits gadā ir 160.
Noķer daudz zagļu
Savukārt SIA LatRosTrans drošības dienesta, apsardzes uzņēmuma a/s AD Ventspils, un Valsts policijas mērķtiecīgu operatīvu darbību rezultātā šā gada jūlijā un augustā tika aizturēti astoņi pa cauruļvadu pārsūknētās dīzeļdegvielas zagļus piecās dažādās epizodēs. Zagļi ir izturēti Ventspils, Tukuma un Bauskas rajonā. Atrasts un konfiscēts arī zagšanā izmantotais aprīkojums un
autotransports.
Lielākā zādzība atklāta Bauskas rajonā, kur SIA LatRosTrans speciālistiem sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbiniekiem izdevās aizturēt divas personas un smago automašīnu, kurā bija speciāli ierīkoti astoņi konteineri no cauruļvada zagtās degvielas transportēšanai. Savukārt Tukuma rajonā, līdzdarbojoties Zemgales Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem, aizturētas trīs personas un divi mikroautobusi. Ventspils rajonā vairākos reidos aizturēti gan zagļi, gan autotransports ar jau piepildītām un tukšām kannām zagtajai dīzeļdegvielai. Noziedznieku izmantotie transportlīdzekļi vairākumā gadījumu bija zagti.
"Zagļu ķeršanas ziņā šī mums patiesi ir bijusi ražīga vasara, parādot gan SIA LatRosTrans apsardzes dienestu veiksmīgo sadarbību ar Valsts policijas struktūrām, gan arī acīmredzot skaidri demonstrējot valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos," uzsver SIA LatRosTrans ģenerāldirektors un valdes loceklis Sergejs Aleksandrovs.