Ik dienu Latvijā aukstajā laikā ugunsgrēkos mirst divi cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija.
Visbiežāk sadeg bezpajumtnieki, kuri ugunskurus dedzina dzīvībai bīstamos apstākļos un ir alkohola reibumā. Savukārt slideno un neizbraucamo ceļu dēļ liesmas noposta daudz lielākas platības nekā siltajā laikā, uzsver VUGD pārstāve Inga Vetere. Viņa norāda, ka skaita ziņā ziemas ugunsnelaimes nevar salīdzināt ar kūlas dedzināšanas laiku, taču aukstajā periodā gadījumi ir krietni traģiskāki.
Aizvadītajās brīvdienās un nedēļas sākumā notikušās ugunsnelaimes apliecina VUGD sacīto. Piemēram, naktī uz pirmdienu Rīgā nodega neapdzīvota divstāvu ēka un gāja bojā divi bezpajumtnieki, kuri tur iekūruši ugunskuru. Brīvdienās liesmas Rīgā aprija vēl vairākas pamestas koka ēkas, savukārt laukos daudzviet nodegušas gan saimniecības ēkas, gan siena un malkas krājumi.
I. Vetere stāsta, ka ugunsgrēki izceļas gan malkas krāsns īpašniekiem, gan tiem, kuri telpas silda ar elektrību – aizdegšanās visbiežāk notiek pārslodzes dēļ. Bez pajumtes pamanās palikt arī smēķētāji, kuri aizmieg ar degošu cigareti, taču šādas problēmas ir visu gadu, ne tikai ziemas periodā, uzsver I. Vetere. "Laukos, kur depo nav tik tuvu, ierašanās tempi ir lēnāki un tāpēc nodeg lielākas platības. Problēmas ir arī ar ūdeni, jo glābējiem vispirms jāizcērt dīķos āliņģi. Dzēšot viss pārklājas ar ledu, un tas rada problēmas tehnikai," saka I. Vetere. Jāpiebilst, ka šajos apstākļos netrūkst arī viltus zvanītāju, kuri apzināti maldina glābējus.