Pensionārei telefonkrāpnieki izkrāpj 41200 eiro

Šā gada jūnijā Valsts policija saņēma informāciju par 48 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 16 šāda veida krāpšanu gadījumiem, savukārt jūlijā – par 52 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 32 gadījumiem, kad iedzīvotājiem patiešām izkrāpta nauda. Statistika rāda, ka lielākoties iedzīvotāji policijā vēršas informācijas nolūkā, un nav iekrituši krāpnieku lamatās. Tomēr diemžēl aizvien ir daudz gadījumu, kad iedzīvotāji zaudējuši iespaidīgas naudas summas tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka krāpnieki parasti runā krieviski, cietušie lielākoties pārvalda krievu valodu un biežāk ir 45 līdz 77 gadus veci.

Līdzīgi kā iepriekš, telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas un banku darbiniekiem, “Google” pārstāvjiem un dažādiem finanšu speciālistiem. Zvanītāji gandrīz vienmēr runā krievu valodā un informē par zvana saņēmēja bankas kontā konstatētām problēmām, kas radušās aizdomīgu pārskaitījumu vai pirkumu gadījumā, vai arī izdomā citus stāstus. Noziedznieki parasti runā ātri un izdara emocionālu spiedienu uz zvana saņēmēju, lai viņam nedotu laiku apdomāties, un pieprasa sekot viņu sniegtajām instrukcijām, pretējā gadījumā draudot ar sliktām un neatgriezeniskām sekām.

Krāpnieki pieprasa nosaukt bankas kontu paroles, Smart- ID kodus, bankas kartes numuru un tās CVC kodu un atklāt personas datus. Bieži vien tiek prasīts uzinstalēt datoros dažādas programmatūras, ar kuru palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju datoriem, lai veiktu nelikumīgas darbības.

Lai gan šādu krāpšanu gadījumu skaits samazinās un iedzīvotāji par šo fenomenu ir informētāki nekā kādreiz, un visbiežāk vēršas policijā ziņojot par krāpšanu mēģinājumiem, tomēr aizvien ir daudz gadījumu, kad izkrāptas iespaidīgas naudas summas.

Visvairāk naudas šomēnes izkrāpts kādai zemgalietei. Proti, šā gada 11. augustā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirknī tika saņemts iesniegums no pensijas vecuma sievietes, kurai līdzīgā veidā izkrāpts 41 200 eiro. Jāpiemin, ka šajā naudas summā ietilpst gan cietušās sievietes uzkrātie naudas līdzekļi, gan kredīti, kurus viņa paņēmusi, vadoties pēc krāpnieku instrukcijām. Sieviete informēja policiju, ka viņai no dažādiem numuriem zvanījušas vairākas personas, kas uzdevušās par policijas un bankas slepenā dienesta darbiniekiem. Svešinieki paziņojuši, ka viņas bankas konts ir uzlauzts un tajā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Pēc krāpnieku pamācībām, sieviete savā telefonā instalēja programmatūru “Doctorweb Lite”, pēc kā no viņas tika izkrāpta nauda.

Savukārt 8. augustā Valsts policijā saņemts iesniegums no kāda kurzemnieka par to, ka viņam izkrāpti aptuveni 4 500 eiro. Vīrietis saņēmis zvanu no kādas personas, kura ar sevi neiepazīstināja, bet runāja par kriptovalūtu tēmu, sakot, ka esot iesaldēti viņa līdzekļi. Sarunas laikā persona ieguva vīrieša uzticēšanos un panāca, ka viņš lejupielādē aplikāciju “AnyDesk”. Vīrietis rīkojies pēc krāpnieka instrukcijām, apstiprinot viņa darbības ar “Smart-ID” parolēm.

Saistībā ar šiem krāpšanu gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi sargāt savu personīgo informāciju un piekļuves datus banku kontiem! Jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt. Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “QuickSupport”, “TeamViewer” un citas, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem! Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā.

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, aicinām pēc iespējas ātrāk par to ziņot bankai un pēc tam - vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī!