Par spīti faktam, ka slepkavība notika desmitu aculiecinieku klātbūtnē un noziedznieks uzreiz tika aizturēts, policija joprojām noskaidro kinoteātrī Citadele notikušo asinsdarbu cēloņus.
Aizturētais Nikolajs Zikovs par notikušo runāt atsakās un vainu noliedz, savukārt viņa advokāti uzsver, ka vīrietis aizstāvējies. Neatkarīgā aplūko vairākas notikušā versijas.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantam N. Zikovam interese par ieročiem radusies jau pirms vairākiem gadiem, un viņš par to runājis arī internetā. Žurnālā Jurista Vārds 2006. gadā viņš publicējis rakstu par šaujamieroču apriti, kurā atbalsta plašāku šaujamieroču pieejamību. Pēc N. Zikova domām, šaujamierocis ir tikai līdzeklis un ir pilnībā samērīgs ar jebkuru citu ieroci, it īpaši aukstajiem ieročiem tuvcīņā. Uz argumentu, ka ieroči var nonākt nepareizās rokās, viņš atcirtis, ka «tikpat labi var ierobežot benzīna pārdošanu, lai agresīvajiem vadītājiem būtu mazāk iespēju uzpildīties». N. Zikova advokāti Vilis Sruoģis un Andrejs Voroncovs uzsver, ka viņu klients nevis uzbrucis, bet atvairījis uzbrukumu un kļuvis par nemotivētas agresijas upuri. Nošauto Aigaru Egli viņi dēvē par neitralizētu uzbrucēju. Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norāda, ka advokātu paustajam viedoklim nav pamata.
Strīds sācies meitenes dēļ
Sava versija ir arī VP priekšniekam Artim Velšam, pēc kura rīcībā esošās informācijas slepkavība nebija nejauša. Par to liecina četri mērķtiecīgi šāvieni upura ķermenī. VP šefs atklāj, ka strīdu izprovocējis pats
A. Egle, tomēr šajā jautājumā viedokļi ir dažādi. Piemēram, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis apgalvo, ka skaļi uzvedies un citiem traucējis tieši N. Zikovs. Slepkavības aculieciniece Neatkarīgajai pastāsta, ka nogalinātais uzvedies nekorekti, aizskāris N. Zikova draudzeni un tas bijis patiesais konflikta cēlonis.
A. Grišins neatklāj, vai slepkava uz kino bija devies viens vai kompānijā. Noprotams, ka policijai nav īsti skaidrs, kas patiesībā notika kinoteātrī, jo N. Zikovs runāt ir atteicies. «Viņa attieksmi varētu raksturot kā vienaldzīgu,» saka A. Grišins.
Pasūtījuma slepkavība?
Pēc aculiecinieku sacītā, arī pēc šaušanas N. Zikovs uzvedies aukstasinīgi un mierīgi, nemēģinot bēgt. Vīrieša uzvedība norāda, ka viņš, iespējams, kinoteātrī nav atradies nejauši. Nav izslēgts, ka viņš izpildījis pasūtījuma slepkavību. Par labu šai versijai liecina fakts, ka nogalinātais
A. Egle bija augsta ranga finansists. Viņš strādāja par Citadeles bankas Aktīvu un pasīvu pārvaldības nodaļas vadītāju un Resursu pārvaldības daļas vadītāja vietnieku. N. Zikova raidītie četri šāvieni sirds rajonā neatstāja nekādas iespējas A. Eglem izdzīvot.
Bijušais VP šefs Juris Rekšņa šo versiju neuzskata par ticamu. Pēc viņa domām, cilvēki kļuvuši nervozi un problēmas izpauž arī sociālajās jomās. «Šis ir gadījums, kad cilvēku nospieda dzīve un neizturēja nervi. Tas jau nav nekas unikāls. Kas aizvakar notika Ņujorkā, tas nākamajā dienā ir Berlīnē un Rīgā,» saka J. Rekšņa.
Jāveic ieroču sistēmas audits
Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs uzskata, ka pēc notikušā būtu rūpīgi jāpārskata ieroču nēsāšanas kārtība. «Tas nav normāli, ka atļauja ir iedota vienam nelīdzsvarotam psihopātam! Tas rada šaubas par visu sistēmu, un te prasās pēc pamatīgas inventarizācijas. Sākot ar politiskajām virsotnēm, no patvaļas apreibušajiem uzņēmējiem un žūpot mīlošajiem medniekiem,» saka A. Borovkovs. Rosināt stingrāku ieroču atļauju izsniegšanas kontroli sola arī R. Kviesītis.
Rīgas pašvaldības policijas analītiskās nodaļas priekšnieks Sandris Plaudis norāda, ka notikušais ir tikai «ziediņi» un nākotnē iespējami jauni publiski noziegumi. «Kinoteātris nav tipisks gadījums, no kura kaut ko vispārināt, tur skaidrs, ka cilvēkam ar pauri viss nav kārtībā! Tomēr fakts paliek fakts, mums trūkst profesionāļu,» saka S. Plaudis.
