Iznākot no apcietinājuma, Siguldas kumeļa slepkava atkārtoti nonāk cietumā

© f64.lv, Aivars Ķesteris

Šī gada februārī ziņojām, ka Valsts policija par cietsirdīgu astoņus mēnešus veca kumeļa nogalināšanu Siguldā aizturēja trīs vīriešus. Vienam no aizdomās turētajiem tika piemērots drošības līdzekli apcietinājumu. Divus mēnešus vēlāk, kad tika pārskatīts, vai pagarināt minēto drošības līdzekli par dzīvnieka nonāvēšanu, tiesa vīrietim piemēroja apcietinājumu kā sodu citā, iepriekš izdarītā pārkāpumā – tiesas noteiktās pagaidu aizsardzības pret vardarbību neievērošanā.

Maijā Valsts policijā vērsās kāda sieviete, kura likumsargus informēja par to, ka viņa saņem draudu ziņas un zvanus no sava bijušā drauga, kurš izcieš sodu par tiesas noteikto pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpumu, ko izdarīja 2022. gadā attiecībā pret minēto un vēl vienu sievieti.

Valsts policijas Pierīgas Ziemeļu iecirkņa amatpersonas uzsāka kriminālprocesu un ieguva visu nepieciešamo informāciju, lai minēto vīrieti atzītu par aizdomās turēto.

Tāpat policisti noskaidroja, ka viņš soda izciešanas laikā, atrodoties apcietinājumā, draudēja ne tikai bijušajai draudzenei, bet sazinājās arī ar otru minēto sievieti, kas nozīmē, ka vīrietis atkārtoti pārkāpa noteikto pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Sākotnēji 1982. gadā dzimušajam vīrietim par kumeļa nonāvēšanu tiesa piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Divus mēnešus vēlāk tiesa mainīja šo drošības līdzekli pret ar brīvības atņemšanu nesaistītu, jo tobrīd stājās spēkā cits tiesas spriedums par soda izciešanu lietā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Kas nozīmē, ka vīrietis turpināja atrasties apcietinājumā, kuras laikā atkārtoti pārkāpa noteikto pagaidu aizardzību pret vardarbību.

19. maijā vīrietis no ieslodzījuma vietas tika atbrīvots un likumsargi uzreiz viņu aizturēja par apcietinājuma laikā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Divas dienas vēlāk tiesa vīrietim atkārtoti piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu.

Visi trīs pret vīrieti uzsāktie kriminālprocesi ir apvienoti vienā, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pēc 230. panta otrās daļas (par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kā rezultātā tas gājis bojā, un ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās), 172. panta (par nepilngadīgā iesaistīšanu noziedzīgā nodarījumā), 168.1 panta (par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu), 132. panta (par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti) un 180. panta pirmās daļas (par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā).

Šobrīd kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, taču drīzumā tiks lemts par procesa nosūtīšanu kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais