Viltus kreditors, kurš vairāku gadu garumā sekmīgi apkrāpis neskaitāmus cilvēkus, saņems sodu

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu apjomīgā krimināllietā, kas sastāv no 43 sējumiem, pret kādu daudz reižu sodītu vīrieti, kurš vairāku gadu garumā uzdevies par kredītdevēju, apkrāpis virkni iedzīvotāju un legalizējis noziedzīgi iegūtos līdzekļus vairāk nekā 45 000 eiro apmērā. Šomēnes Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesu nosūtīja Rīgas Austrumu prokuratūrai, prasot sākt kriminālvajāšanu pret minēto 1986. gadā dzimušo personu.

Jau ilgāku laiku Valsts policijā bija vērsušies iedzīvotāji no visas Latvijas, ziņojot, ka esot noticējuši viltus kreditoram un tikuši apkrāpti. Līdzīgi iesniegumi tika saņemti vairākās Valsts policijas struktūrvienībās.

Noskaidrojot, ka šos noziedzīgos nodarījumus izdarījusi viena persona, sekmīgākai noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai kriminālprocesi tika apvienoti.

2019. gada 4. martā tika uzsākts kriminālprocess, kas šobrīd kvalificēts pēc Krimināllikuma 193. panta otrās daļas un pēc 195. panta trešās daļas, proti, par tādu datu izmantošanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentus vai maksāšanas līdzekļus, noformējot aizdevumus dažādās nebanku kredītiestādēs un veicot pārskaitījumus no cietušo kontiem, piesaistot internetbanku, tādējādi izkrāpjot naudas līdzekļus no nebanku kredītiestādēm, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada maijam vīrietis interneta vietnēs, uzdodoties par aizdevēju - kreditoru, piedāvāja iepriekš nepazīstamām personām izsniegt naudas aizdevumus. Izmantojot minēto ieganstu, viņš lūdza iedzīvotājiem atvērt norēķinu kontus bankās un pēc tam, izmantojot personu uzticību, prasīja nodot viņu rīcībā esošos datus, kas dod iespēju izmantot internetbanku (klienta kodu un internetbankas piekļuves paroles). Iedzīvotāji tika maldināti, ka šādā veidā tiks pārbaudīta viņu kredītvēsture un pēc tam viņiem piešķiršot aizdevumu. Ieguvis minētos datus, krāpnieks cietušo vārdā paņēma ātros kredītus.

Apzinoties, ka naudas līdzekļi ir iegūti noziedzīgā ceļā, nolūkā maskēt un slēpt to noziedzīgo izcelsmi, aizdomās turētais pārskaitīja iegūto naudu gan uz trešo personu banku kontiem, gan uz savu ārvalstīs reģistrēto kontu. Tādā veidā krāpnieks, slēpjot un maskējot noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu patieso raksturu un izcelsmi, mainot to piederību un atrašanās vietu, legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 45 042,95 eiro apmērā.

Izmeklēšanā tika pierādītas 56 noziedzīgu nodarījumu epizodes pēc Krimināllikuma 193. panta otrās daļas un 29 epizodes pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas. Par cietušajiem ir atzītas 23 personas. To vidū ir gan fiziskās, gan juridiskās personas, kuras bija nonākušas finansiālās grūtībās un tāpēc izvēlējās ņemt aizdevumus, atsaucoties uz sludinājumu internetā.

2019. gada 6. martā policisti iespējamo vainīgo 1986. gadā dzimušo vīrieti aizturēja, un dienu vēlāk viņš atzīts par aizdomās turēto. Jāpiemin, ka viņš iepriekš jau iepriekš ir vairākkārt tiesāts par finanšu noziegumiem.

Pēc aizturēšanas vīrietim tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, kas vēlāk mainīts uz drošības līdzekļiem, kas nav saistīti ar brīvības apņemšanu.

Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, šā gada 15. maijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas likumsargi šajā apjomīgajā kriminālprocesā pabeidza izmeklēšanu, nosūtot krimināllietu Rīgas Austrumu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 1986. gadā dzimušo vīrieti.

Izmeklēšanas laikā tika izdalīti vairāki kriminālprocesi pret vēl septiņām personām par svešu maksāšanas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu, un tajos šobrīd turpinās izmeklēšana.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijā

Būtu jāizvērtē atsevišķu Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) darbinieku atbildība un jāsaprot, kā valsts varētu palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar neizdarību radītajiem zaudējumiem, tā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.