Divas personas tur aizdomās par vairāk nekā 250 000 eiro izkrāpšanu no lopu audzētājiem

© Ģirts Ozoliņš/F64

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai Austrumlatgales prokuratūrai nodevusi krimināllietu par iespējamu krāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā personu grupā – pieņemot no Latvijas zemniekiem dzīvus liellopus, apsolot samaksu, taču rezultātā par lopiem nesamaksājot un pašus lopus zemniekiem neatdodot. Valsts policijā kopumā ir vērsušies 55 iedzīvotāji, kuri cietuši no šī noziedzīgā nodarījuma, un viņiem nodarītais materiālais zaudējums ir 250 000 eiro.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļā tika saņemta informācija no Latvijas liellopu audzētājiem par krāpšanām, kas izdarītas laika posmā no 2021. gada janvāra līdz 2021. gada jūnija beigām. Proti, viņus bija uzrunājuši kāda uzņēmuma pārstāvji, kas nodarbojas ar lopu uzpirkšanu un pārdošanu ārvalstīm. Vienojoties par darījumu, zemnieki bija nodevuši savus lopus uzpircējiem, taču samaksu tā arī nesaņēma.

Izmeklēšanas laikā Valsts policijas izmeklētāji vienā lietvedībā apvienoja vairākus iepriekš uzsāktus kriminālprocesus, uzsākot kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas un 177. panta trešās daļas, proti, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Izmeklēšanas laikā par cietušajiem atzītas 55 personas, to vidū ir gan juridiskas, gan fiziskas personas. Kopējais Latvijas zemniekiem nodarītais materiālais zaudējums ir vairāk nekā 250 000 eiro.

Izmeklēšanas laikā par aizdomās turētajiem tika atzītas divas personas, tika piemēroti aresti viņu nekustamajiem īpašumiem, naudas līdzekļiem un uzņēmuma kapitāldaļām.

2023. gada marta beigās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas šajā apjomīgajā kriminālprocesā pabeidza izmeklēšanu, nosūtot to Austrumlatgales prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret minētajām personām.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijā

Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības  izaicinājumiem?

Svarīgākais