Senāta Civillietu departaments šodien, izskatot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un prasītāju iesniegtās kasācijas sūdzības par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 11. jūnija spriedumu, apelācijas instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet kasācijas sūdzības noraidīja.
Līdz ar to stājas spēkā spriedums, ar kuru par labu prasītājam no Latvijas valsts VUGD personā piedzīti 100 000 latu, bet prasītāja mātes un brāļa prasības noraidītas. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Pilns Senāta nolēmums būs pieejams pēc 21.marta.
Prasību tiesā prasītāji – cietušais, viņa māte un brālis – cēluši 2007.gada 26.jūnijā, lūdzot piedzīt no Latvijas valsts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atlīdzību par sakropļojumu un nodarīto morālo kaitējumu. Prasība pamatota ar cietušajam nodarīto kaitējumu veselībai un morālo kaitējumu saistībā ar gūtajiem miesas bojājumiem 1997.gada 28.jūnijā, kad Iekšlietu ministrijas rīkotajos svētkos, 20 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, prasītājs, kuram tobrīd bija 11 gadi, guva smagus miesas bojājumus. To rezultātā prasītājs nav spējīgs sevi uzturēt, ir atzīts par rīcībnespējīgu un sekas ir neatgriezeniskas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 29.oktobrī par labu traģēdijā cietušajam no valsts VUGD personā piedzina Ls 50 000 atlīdzību par morālo kaitējumu un Ls 50 000 par gūto sakropļojumu, bet par labu cietušā mātei piedzina Ls 20 000 kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu. Otra brāļa prasību par morālā kaitējuma kompensāciju pirmās instances tiesa noraidīja.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar prasītāju un VUGD iesniegtajām apelācijas sūdzībām par pirmās instances tiesas spriedumu, AT Civillietu tiesu palāta 2009.gada 11.jūnijā piedzina no Latvijas valsts par labu prasītājam atlīdzību par sakropļojumu Ls 50 000 un atlīdzību par morālo kaitējumu Ls 50 000. Pārējā daļā prasītāja prasība noraidīta. Prasītāja mātes un brāļa prasības noraidītas pilnīgi. Nosakot atlīdzības apmēru sakarā ar sakropļojumu, Civillietu tiesu palāta ņēmusi vērā, ka prasītājs nav spējīgs sevi uzturēt un ir pilnībā atkarīgs no viņam sniegtās aprūpes, kā arī faktu, ka sakropļojuma rezultātā atzīts par rīcībnespējīgu personu. Apelācijas instances tiesa atzina, ka atlīdzība par morālo kaitējumu no valsts piedzenama par labu prasītājam, kuram nodarīts morālais kaitējums sakarā ar 1997.gada 28.jūnijā gūtajiem miesas bojājumiem, kuru sekas ir neatgriezenisks sakropļojums.