Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzības celtas trijām personām, šodien preses konferencē informēja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, un, kā jau iepriekš publiski izskanējis, šīs personas ir uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.
Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira, un, kā jau iepriekš izskanējis, šī persona ir 1974.gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā.
Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju, kādu Latvijas iedzīvotāju, nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Lasmanis žurnālistiem neprecizēja, kad persona mirusi.
Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Likumsargi gan vārdu neprecizēja, taču šī persona, visticamāk, ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.
Policija arī atklāja, ka izmeklēšanas laikā nebija iespējas identificēt šofera lomu pildījušo personu. Lasmanis informēja, ka tiks izdalīts atsevišķs kriminālprocess, un šīs personas meklēšana turpināsies.
Likumsargi tāpat informēja, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Šos līdzekļus veido dažādi aktīvi, skaidra nauda, nauda banku kontos, transportlīdzekļi.
Izmeklēšanas laikā aptaujātas aptuveni 300 personas un 200 personas kā liecinieki nopratinātas, kā arī veikta apjomīga starptautiskā sadarbība ar apmēram 45 valstīm, īpaši ar astoņām.
No likumsargu stāstītā izriet, ka administratoru šie paši cilvēki jau bija mēģinājuši noslepkavot 2016.gada septembrī. Toreiz pie administratora piebraucis motocikls un uzbrucējs pavērsis ieroci, taču tas nav izšāvis.
Likumsargi pastāstīja, ka pēc šī gadījuma nozieguma izpildīšana atlikta un īstenota 2018.gada maijā. LETA jau rakstīja, ka Bunkus 2016.gadā bija vērsies policijā par to, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta. Likumsargi šodien informēja, ka administrators pēc notikuma ar pavērsto ieroci no policijas aizsardzības atteicies, turklāt ņemot vērā, ka citu pierādījumu nebija, lieta tika kvalificēta kā draudi izdarīt slepkavību. Vēlāk izmeklēšanā netika identificēts izdarītājs un iestājās kriminālatbildības noilgums.
Patlaban likumsargu lēmums par lietas izbeigšanu ir atcelts un šis kriminālprocess apvienots ar slepkavības lietu, tāpēc personām celta arī apsūdzība par 2016.gadā notikumu, kurš tagad kvalificēts kā slepkavības mēģinājums.
Runājot par 2018.gadā realizētā nozieguma vietas izvēli, Lasmanis vērsa uzmanību, ka Varoņu ielā, Rīgā nav videonovērošanas kameru un ir labi atkāpšanās ceļi. Administratora pārvietošanās tikusi ilgstoši novērota, lai izdarītu pieņēmumus par viņa ikdienas maršrutiem. Nozieguma sagatavošana bija ļoti rūpīga.
Likumsargiem nav informācijas, ka noziegumos izmantotie ieroči bijuši legāli.
Meisters vērsa uzmanību, ka apsūdzētie darbojušies kā rūdīti noziedznieki, kuru dzīvesveids ir noziedzīgā pasaule un tās darbības principi. Tāpat izmeklēšanā iegūtas ziņas par šo personu saistību ar citām slepkavībām - gan notikušām, gan plānotām, tomēr pirms tam ir jānostiprina pierādījumi.
"Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika iegūtu vērtīgi pierādījumi arī citu [noziegumu], tostarp, slepkavību atklāšanai, un, visticamāk, policija tuvākajā laikā varēs informēt par citiem profesionāliem sasniegumiem," uzsvēra Meisters, atklājot, ka vardarbīgie nodarījumi veikti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Izmeklētāji secinājuši, ka slepkavības motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.
"Tāds arī motīvs. Radās nepatika, kā cilvēks veica savus profesionālos pienākumus, tāpēc izlemts par personas likvidēšanu," norādīja Lasmanis.
Prokurors gan nekomentēja, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.
Atlīdzības apmērs par Bunkus slepkavību bija 300 000 eiro. Bauska vērsa uzmanību, ka šāda veida lietās nav nerakstītas takses, jo viss atkarīgs no pasūtītāju un izpildītāju vēlmēm.
Tagad prokuratūra turpina pierādījumu apkopošanu un citu pirmstiesas izmeklēšanas darbību pabeigšanu, lai lietu varētu nodot tiesai. Meisters prognozēja, ka, visticamāk, galīgais tiesas spriedums šajā lietā nav sagaidāms īsā laikā.
Apsūdzēto attieksme patlaban nav zināma, jo viņiem ir izsniegtas apsūdzība un dots laiks sagatavot savu pozīciju.
Apsūdzētie joprojām atrodas apcietinājumā. Šīs personas apcietinājumā var atrasties 22 mēnešus.
Jau ziņots, ka papildus šim kriminālprocesam ierosināti vēl divi jauni kriminālprocesi - viens no tiem ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un organizētā grupā. Izmeklēšana izdalītajos kriminālprocesos patlaban turpinās.
Meisters informēja, ka, izmeklējot Bunkus slepkavību, iegūtas ziņas, kas deva pamatu uzskatīt, ka, visticamāk, patlaban apsūdzētās personas un ar viņām saistītās personas, kā arī uzņēmumi ir iesaistīti aizdomīgos darījumos ar dažādām naudas summām, un runa nav tikai par minētajiem 300 000 eiro.
Šajos procesos izmeklēšana ir tikai sākuma stadijā, un Bauska nekomentēja vai šajos procesos iesaistītas bankas.
Kā ziņots, Uļmanam pieder 49,43% SIA "Mono" daļu. Šis uzņēmums ir "LPB Bank" vienīgais īpašnieks. Pēc aktīvu apmēra "LPB Bank" 2021.gada beigās bija 11. lielākā banka Latvijā.
Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši slepkavības kontekstā, turklāt pats Bunkus 2016.gadā bija vērsies policijā par to, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta.
Uļmanam 2016.gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru uzņēmuma "Rego Trade" maksātnespējas lietā. Bunkus kā "Rego Trade" maksātnespējas administrators no Uļmana un citiem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem caur tiesu piedzina vairāk nekā vienu miljonu eiro.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Judins ir pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dibinātas firmas "A.V.V." līdzīpašnieks. Uzņēmuma prezidents tajā ilgus gadus bijis kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Pēc neoficiālām ziņām, Judins pēdējos gados bijis Vaļagina miesassargs un šoferis. Vaļaginu šogad martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.
Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka saistībā ar Bunkus slepkavības lietu šogad oktobra sākumā atstādināts Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš. Pret Kāpostiņu patlaban ierosināta disciplinārlieta, jo konstatētas pazīmes, kas norāda uz iespējamiem nopietniem disciplinārpārkāpumiem.
Patlaban disciplinārlieta turpinās un amatpersona joprojām atstādināta.