Kurzemes apgabaltiesa attaisnojusi pusmūža vīrieti, ko policija apcietināja aizdomās par uzmākšanos savam mazgadīgajam dēlam un viņa draudzenei.
Lieta tika skatīta slēgtā sēdē, bet no tās dalībnieku atstāstiem noprotams, ka lēmuma pamatā ir pierādījumu trūkums. Pilns spriedums būs pieejams februāra sākumā, un līdz tam prokurors Arnis Lecis no jebkādiem komentāriem atturas. Pārliecības par sprieduma pārsūdzēšanu pagaidām nav arī cietušā zēna pārstāvei procesā – Ventspils bāriņtiesas priekšsēdētājai Zaigai Rudņickai: "Jautājums, vai pilnajā spriedumā atradīšu argumentus apelācijas rakstīšanai... Gribētos cerēt, ka jā."
Cietušās meitenes tuviniekiem pēc trešdien notikušās sēdes vienkārši nolaidušās rokas. "Meita šokā atbrauca, nervi pilnīgi čupā, un viņa pat nezina, vai pārsūdzēs spriedumu," stāsta vecmāmiņa. "Mūsu bērniņu apvainoja visādos grēkos. Līdz pat tādiem murgiem, ka viņa situsi tam vīrietim!"
Jau rakstījām, ka saskaņā ar apsūdzību pedofils savam mazgadīgajam dēlam un viņa draudzenei no blakus kāpņu telpas tajā pašā mājā licis veikt seksuālas darbības, filmējis. Licis skatīties pornogrāfiju. Arī pats aizticis meitenīti, kurai nozieguma izdarīšanas brīdī bija tikai deviņi gadi. Turklāt viņam šis neesot pirmais kriminālprocess.
Apsūdzētais viņam inkriminēto pantu – pavešanu netiklībā – noraida. Advokāts aizstāvības runā vairāk pievērsies argumentācijai, ko vispār var uzskatīt par netiklām darbībām.
Vecmāmiņa savukārt pamatu šaubām nesaskata: "Viņš internetā atvēra pornogrāfijas saitu un ielika tajā mūsu bērnu. No tās bildes tad arī viss sākās." Taču acīmredzot ar šādiem pierādījumiem bijis par maz, turklāt tiesā izskanējušās puikas liecības atšķiroties no izmeklēšanas sākumā sniegtajām.
Tiesa apņēmusies lietā taisīt arī blakuslēmumu, un tajā būs runāts par izmeklēšanas darbībām un pierādījumu bāzi. Acīmredzot policija saņems kritikas devu.
Z. Rudņicka piekrīt, ka tai būtu pamats. Daudzas darbības tika veiktas novēloti, turklāt vietējiem izmeklētājiem un bērnu pārstāvjiem trūka lietas kopējā konteksta. Rīdzinieki viņus neinformēja. Tāpēc nav brīnums, ka tiesā lieta jau izskatījās pavisam citādi: "Kad nezini lietas būtību, velns izskatās daudz melnāks. Es saskatu viņa vainu, bet ne tik spēcīgu, kā tika inkriminēts." Iespējams, varētu būt runa arī par citu Krimināllikuma pantu piemērošanu lietā.
Pēc Z. Rudņickas domām, pierādījumi liecina, ka tieši meitenei ir vairāk nodarīts pāri. Jāatgādina, ka nokavēta pieteikšanās termiņa dēļ valsts kompensāciju 420 latu apmērā meitenes ģimene nesaņēma. Turpretim zēnam nauda izmaksāta, un šobrīd rodas likumsakarīgs jautājums, vai pēc pirmās instances tiesas lēmuma, kas attaisno apsūdzēto, nauda jāatdod valstij atpakaļ. Juridiskās palīdzības administrācija skaidro, ka saskaņā ar likumu cietušajam nauda jāatdod tikai gadījumā, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju.
Protams, priekšnosacījums šādam secinājumam ir spēkā stājies likumīgs spriedums. Visticamāk tomēr ir gaidāma šīs lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.