Ja vervētājs pirms braukšanas atklāti izstāsta, ka sieviete brauc fiktīvi precēties, nevis, piemēram, strādāt, un tiek panākta viņas piekrišana, sods Latvijas Krimināllikumā nav paredzēts.
Taču fiktīvas laulības, lai trešo valstu pilsonis, apprecoties iegūtu ES pilsonību, ir krimināli sodāma darbība pēc būtības. Tāpēc nozares eksperti aicina steidzami mainīt Krimināllikumu, kas ļautu sodīt fiktīvo laulību organizatorus, lai mazinātu cilvēktirdzniecības risku.
Pagājušā gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, kā arī ar Indijas, Bangladešas un Nigērijas pilsoņiem, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) informācija. Lai gan nevar apgalvot, ka visas šīs laulības ir fiktīvas, tomēr kompetento varas iestāžu pieredze liecina, ka vairākumā gadījumu precības bijušas fiktīvas. Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies 1487 trešo valstu pilsoņi, pamatojoties uz laulībām ar citas ES dalībvalsts pilsoni. No tiem 286 pieteikumi saņemti no Pakistānas pilsoņiem (128 precējušies ar Latvijas valsts piederīgajām). Kopumā uzturēšanās atļauju pieprasījuši 293 trešo valstu pilsoņi, kas precējušies ar Latvijas pilsonēm. Skaitļi apliecina, ka tieši Latvijas sievietes visvairāk iekrīt fiktīvo laulību slazdos.
ĀM Konsulārā departamenta Konsulārās nodaļas
3. sekretāre Santa Dālmane stāsta: salīdzinot ar 2009. gadu, pērn noslēgto laulību skaits ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā nedaudz mazinājies, jo šādu laulību noslēgšanai radīti šķēršļi, piemēram, pieprasa izziņas par ģimenes stāvokli, legalizē dzimšanas apliecības. "Tomēr, lai arī mazāk, tādai valstij kā Latvija šādu gadījumu ir ļoti daudz," uzsver S. Dālmane. Visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad jaunais vīrs atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems uzturēšanās atļauju. Jaunie vīri tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk fiziski iespaidot dzīvesbiedri, ierobežo viņas pārvietošanos un sazināšanos.
Patvēruma Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane atklāj, ka meitenes, kuras tiek iesaistītas cilvēktirdzniecībā vai fiktīvās laulībās, vervētāji meklē pa visu Latviju. Tās ir jaunas sievietes ar bērnu vai pat gaidībās, kurām nav iztikas līdzekļu. Turklāt parādījusies jauna tendence, ka pakistānieši un indieši neizmanto latviešu vervētājus, bet dara to paši, bez starpniekiem. Biedrība šogad turpinās informatīvo kampaņu Fiktīvas laulības slazds!, jo pieredze liecina, ka attur noslēgt šādu laulību.
Nepieciešamība grozīt Krimināllikumu aktualizējusies, jo fiktīvo laulību skaits pieaug. Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators Dimitrijs Trofimovs stāsta: pēc Latvijas likumiem, pagaidām personas, kas organizē fiktīvu laulības slēgšanu, var sodīt tikai tad, ja vervēšana notikusi ar viltu, lietojot draudus vai vardarbību. Piemēram, ja sieviete brauc apzināti slēgt fiktīvu laulību, sods organizētājiem Krimināllikumā nav paredzēts.
***
UZZIŅAI
Laulības ar trešo valstu pilsoņiem
2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37 – ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11 – ar Nigērijas pilsoņiem
Cilvēktirdzniecības upuri
2010. gadā palīdzība sniegta 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām.
Upuru vidējais profils šobrīd ir 23–28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī ir gaidībās
Avots: Ārlietu ministrija, Patvērums Drošā māja