Līdz ar ziemas iestāšanos garnadži zog malku, briketes un granulas

© Publicitātes foto

  Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu par gandrīz 20 % palielinājies ERGO pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits saistībā ar trešo pušu prettiesisku rīcību jeb zādzībām, laupīšanu un vandālismu nekustamajos īpašumos. Savukārt atlīdzību summas pieaugums minētajos riskos bijis vēl krietni lielāks – kopējais zaudējumu apjoms 2022. gadā dubultojies.

“Šī gada pirmajos desmit mēnešos ERGO pieteikto atlīdzību summa par trešo pušu prettiesiskām darbībām nekustamajos īpašumos, tostarp zādzībām, sasniegusi 55 000 eiro. Tas ir divas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad atlīdzībās par šiem riskiem ERGO izmaksāja 27 000 eiro.

Viens no galvenajiem izmaksu pieauguma iemesliem ir straujā inflācija, kuras dēļ palielinās zaudējumu apmērs katrā atsevišķajā gadījumā - vai tā būtu vērtīgu priekšmetu zādzība vai ļaunprātīgs īpašuma bojājums, kas prasa remontu. Redzam, ka šogad nedaudz palielinājies arī īpašumos notikušo zādzību skaits, taču šī tendence nav ne tuvu tik izteikta kā zaudējumu izmaksu pieaugums. Tādēļ, apdrošinot iedzīvi, jāatceras par atbilstošas apdrošinājuma summas izvēli un jāierēķina tajā arī apģērba, apavu, galda priekšmetu un citu mājoklī esošo priekšmetu vērtība, lai apdrošināšanas atlīdzība zādzības gadījumā maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

Ko zog visbiežāk?

I. Andersone norāda, ka zagļus var iedalīt divās galvenajās kategorijās. Pirmais tips ir tie, kuri rūpīgi plāno un izpēta savu mērķi. Gatavojoties “lielajam ķērienam”, viņi labi pārzina ne vien vērtīgo, iekārojamo lietu sarakstu, bet arī mājas saimnieku dienas režīmu. Savukārt otrs tips ir zagļi-“viendienīši”, nereti - narkomāni, kuri izmanto situāciju, kad dzīvokļa vai mājas durvis ir vaļā, un paņem pirmo, kas pagadās pa rokai priekšnamā: somu, maku, apģērbu vai automašīnas atslēgas.

“Zagļi dzīvokļos bieži iekļūst arī pa logu vai zemāko stāvu balkona durvīm. Tiek zagtas lietas, kuras var ērti paņemt un aiznest, lai pēc tam nodotu lombardā: portatīvie datori, vērtslietas, nelieli priekšmeti, arī nauda. Tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties par logu aizvēršanu un durvju aizslēgšanu - liktenīgs var būt pat īss mirklis, kad tās atstātas vaļā. Tāpat uzmanība jāpievērš daudzdzīvokļu māju pagrabu drošībai. Tajos glabājam velosipēdus un citas lietas, kuras parasti nemēdzam turēt dzīvokļos, tostarp urbjus, zāģus un tamlīdzīgu tehniku, kas garnadžiem šķiet ļoti iekārojama,” uzsver I.Andersone.

Jāsargā arī malka un briketes

Savukārt privātmājās zagļi ļoti bieži uzlauž šķūnīšus un saimniecības ēkas. Attiecīgi tiek nozagtas dažādas saimniecības lietas: trimmeri, pļāvēji, motorzāģi, cita veida tehnika, auto riepas un velosipēdi. Vēl viena lieta, kas īpaši aktuāla līdz ar aukstā laika iestāšanos un apkures izmaksu pieaugumu, ir kurināmais jeb malka, briketes un granulas, kas arī nokļūst garnadžu uzmanības lokā.

“Jāatgādina, ka arī kurināmo tāpat kā mājas iedzīvi ir iespējams iekļaut nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē, un gadījumā, ja malka no ēkas tiek nozagta, apdrošinātājs izmaksās atlīdzību,” skaidro I.Andersone.

Gada tumšajā periodā, it sevišķi svētku laikā, kad ierasts biežāk uzturēties ārpus mājas, īpašuma drošībai jāpievērš lielāka vērība.

Kā pasargāt mājokli no zagļiem?

  • Parūpējieties par sava mājokļa drošību pat, ja pametat to uz pavisam īsu laiku - aizslēdziet durvis, aizveriet logus, balkonus un lodžijas.
  • Uzturiet labas attiecības ar kaimiņiem un esiet vērīgi attiecībā uz izmaiņām jūsu īpašuma tuvumā.
  • Privātmāju pagalmos vērtīgās mantas glabājiet tā, lai tās nebūtu redzamas no ielas puses. Citiem vārdiem - nekārdiniet zagļus. Rudenī un ziemā atbrīvojiet mājas pagalmu no lietām, kuras šajā periodā netiek izmantotas, piemēram, no batutiem, un “ieziemojiet” tās drošā vietā.
  • Aizslēdziet arī palīgēku durvis. Laukos dienas laikā bieži ierasts atstāt vaļā dzīvojamās mājas durvis un saimniecības ēku neaizslēgt pat naktī, taču jāņem vērā, ka garnadži zādzības veikšanai var izmantot pat visīsāko saimnieka prombūtnes vai neuzmanības mirkli.
  • Neatstājiet velosipēdus vai vērtīgus saimniecības priekšmetus viegli pieejamā vietā. Velosipēdus ieteicams saslēgt pat, ja glabājat tos piemājas šķūnītī vai daudzdzīvokļu mājas pagrabā.
  • Uzstādiet logiem bloķētājus, kurus nav iespējams atspiest no ārpuses.
  • Uzstādiet gaismas sensorus. Īpaši tumšajā laikā tie ziņos par nevēlamiem ciemiņiem, kuri jūsu īpašumā nolūkojuši ko vērtīgu.
  • Neaizmirstiet par apsardzes signalizāciju, ko aktivizēt ne tikai prombūtnes laikā, bet arī, piemēram, privātmājas pirmajā stāvā nakts laikā. Signalizāciju pieslēdziet arī palīgēkām.
  • Lai pasargātu sevi no zagļu nodarīta zaudējuma, iekļaujiet šo risku savā nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē.