Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu par gandrīz 20 % palielinājies ERGO pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits saistībā ar trešo pušu prettiesisku rīcību jeb zādzībām, laupīšanu un vandālismu nekustamajos īpašumos. Savukārt atlīdzību summas pieaugums minētajos riskos bijis vēl krietni lielāks – kopējais zaudējumu apjoms 2022. gadā dubultojies.
“Šī gada pirmajos desmit mēnešos ERGO pieteikto atlīdzību summa par trešo pušu prettiesiskām darbībām nekustamajos īpašumos, tostarp zādzībām, sasniegusi 55 000 eiro. Tas ir divas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad atlīdzībās par šiem riskiem ERGO izmaksāja 27 000 eiro.
Viens no galvenajiem izmaksu pieauguma iemesliem ir straujā inflācija, kuras dēļ palielinās zaudējumu apmērs katrā atsevišķajā gadījumā - vai tā būtu vērtīgu priekšmetu zādzība vai ļaunprātīgs īpašuma bojājums, kas prasa remontu. Redzam, ka šogad nedaudz palielinājies arī īpašumos notikušo zādzību skaits, taču šī tendence nav ne tuvu tik izteikta kā zaudējumu izmaksu pieaugums. Tādēļ, apdrošinot iedzīvi, jāatceras par atbilstošas apdrošinājuma summas izvēli un jāierēķina tajā arī apģērba, apavu, galda priekšmetu un citu mājoklī esošo priekšmetu vērtība, lai apdrošināšanas atlīdzība zādzības gadījumā maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.
I. Andersone norāda, ka zagļus var iedalīt divās galvenajās kategorijās. Pirmais tips ir tie, kuri rūpīgi plāno un izpēta savu mērķi. Gatavojoties “lielajam ķērienam”, viņi labi pārzina ne vien vērtīgo, iekārojamo lietu sarakstu, bet arī mājas saimnieku dienas režīmu. Savukārt otrs tips ir zagļi-“viendienīši”, nereti - narkomāni, kuri izmanto situāciju, kad dzīvokļa vai mājas durvis ir vaļā, un paņem pirmo, kas pagadās pa rokai priekšnamā: somu, maku, apģērbu vai automašīnas atslēgas.
“Zagļi dzīvokļos bieži iekļūst arī pa logu vai zemāko stāvu balkona durvīm. Tiek zagtas lietas, kuras var ērti paņemt un aiznest, lai pēc tam nodotu lombardā: portatīvie datori, vērtslietas, nelieli priekšmeti, arī nauda. Tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties par logu aizvēršanu un durvju aizslēgšanu - liktenīgs var būt pat īss mirklis, kad tās atstātas vaļā. Tāpat uzmanība jāpievērš daudzdzīvokļu māju pagrabu drošībai. Tajos glabājam velosipēdus un citas lietas, kuras parasti nemēdzam turēt dzīvokļos, tostarp urbjus, zāģus un tamlīdzīgu tehniku, kas garnadžiem šķiet ļoti iekārojama,” uzsver I.Andersone.
Savukārt privātmājās zagļi ļoti bieži uzlauž šķūnīšus un saimniecības ēkas. Attiecīgi tiek nozagtas dažādas saimniecības lietas: trimmeri, pļāvēji, motorzāģi, cita veida tehnika, auto riepas un velosipēdi. Vēl viena lieta, kas īpaši aktuāla līdz ar aukstā laika iestāšanos un apkures izmaksu pieaugumu, ir kurināmais jeb malka, briketes un granulas, kas arī nokļūst garnadžu uzmanības lokā.
“Jāatgādina, ka arī kurināmo tāpat kā mājas iedzīvi ir iespējams iekļaut nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē, un gadījumā, ja malka no ēkas tiek nozagta, apdrošinātājs izmaksās atlīdzību,” skaidro I.Andersone.
Gada tumšajā periodā, it sevišķi svētku laikā, kad ierasts biežāk uzturēties ārpus mājas, īpašuma drošībai jāpievērš lielāka vērība.
Kā pasargāt mājokli no zagļiem?