Pie nekustamā īpašuma krāpniekiem policija atrod miljonus vērtus priekšmetus un zeltu

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Pixabay.com

Valsts policija (VP) aizturējusi divas personas par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, no kurām izņemti priekšmeti aptuveni miljons eiro vērtībā

VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki jūlijā aizdomās par krāpšanu lielā apmērā - nekustamā īpašuma izkrāpšanu, par likumos noteikto grāmatvedības dokumentos atspoguļojamo ziņu slēpšanu ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas un iespējamu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā aizturēja divas personas.

Abas personas aizturētas aizdomās par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, kura kadastrālā vērtība ir 84 565 eiro un tirgus vērtība pārsniedz vairāk nekā 200 000 eiro. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka personas ir slēpušas grāmatvedības dokumentos atspoguļojamās ziņas ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, kā arī, iespējams, legalizējušas noziedzīgi iegūtos līdzekļus lielā apmērā.

Likumsargi veica kratīšanas vairākos objektos Rīgā, tostarp uzņēmumā, kas sniedz lombarda pakalpojumus, un ar šo uzņēmumu saistīto personu dzīvesvietās. Kratīšanas laikā izņemts liels daudzums dārgmetāla izstrādājumu, piemēram, zelta stienīši, dārgakmeņi un citi vērtīgi priekšmeti, kuru aptuvenā kopējā vērtība ir viens miljons eiro.

Tāpat kratīšanās izņemti, iespējams, noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi 140 932 eiro apmērā. Izņemto priekšmetu autentiskums un legālā izcelsme vēl tiek pārbaudīta. Kratīšanu laikā tāpat tika izņemti grāmatvedības dokumenti un datu nesēji.

Saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 217.panta pirmās daļas un 195.panta trešās daļas.

Kriminālprocesā vienai personai piemērots aizdomās turētās personas statuss un piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Savukārt otrai personai piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, un tās interesēs VP plašāku informācija nesniedz.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais