Krāpieku nagos iekrituši vairāki latgales iedzīvotāji; viņi zaudējuši vairākus tūkstošus

© f64.lv, Ilze Zvēra

Aizvien biežāk krāpnieki sāk uzdarboties, pārdodot neeksistējošas mantas un tehniku ievietojot sludinājumus dažādās interneta vietnēs.

Neskatoties uz Valsts policijas aicinājumiem rūpīgi izvērtēt ievietotos sludinājumus, kā arī neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta dzīvē, Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde turpina saņemt iesniegumus no apkrāptiem iedzīvotājiem, kas cietuši no krāpniekiem, kuri pārdot neeksistējošu traktortehniku un metālu.

Tā piemēram, 23. maijā Preiļu iecirknī tika saņemta informācija par to, ka nenoskaidrotas personas, uzdodoties par SIA „Latgales metāls” pārstāvjiem, piedāvāja pārdot un piegādāt armatūru.

Cietusī persona, neko nenojaušot par šī sludinājuma izveidotāju krāpnieciskajiem nolūkiem, veica avansa maksājumu 12,120 eiro apmērā, taču prece tā arī netika piegādāta, un krāpnieki uz sakariem vairāk neizgāja.

Par minēto notikumu uzsākts kriminālprocess un policija turpina skaidrot gan notikušā apstākļus, gan krāpnieku personības. Zīmīgi ir tas, ka krāpnieki bieži uzdodas par jau eksistējošo firmu un uzņēmumu pārstāvjiem un izveido līdzīgas konkrēto firmu e-pasta adreses, kas arī ir viens no cilvēku maldināšanas paņēmieniem.

Savukārt 24. maijā jau Krāslavas iecirknī tika reģistrēts notikums par to, ka kādā no sludinājumu portāliem persona iegādājās traktoru un veica apmaksu 3720 eiro, minētais traktors netika piegādāts un personas, kuras ievietojušas sludinājumu pārtrauca kontaktēšanos ar pircēju. Tika uzsākts kriminālprocess un turpinās darbs, lai noskaidrotu iesaistītās personas.

Krāpnieki saviem sludinājumiem pievieno gan attiecīgo preču vai tehnikas fotogrāfijas gan arī piedāvā izdevīgas cenas. Lai maldinātu pircējus un iegūtu viņu uzticēšanos, krāpnieki sazinās ar viņiem telefoniski vai arī sarakstoties e-pastā.

Valsts policija brīdina un aicina iedzīvotājus nekļūt par krāpnieku upuriem! Būt piesardzīgiem un neveikt avansa maksājumus pirms nav pārliecības par to, vai konkrēta prece tik tiešām atrodas pārdevēja īpašumā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais