Rosina sākt kriminālvajāšanu par teju 367 000 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta ar OIK

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Rosina sākt kriminālvajāšanu par teju 367 000 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), informē Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Šā gada maijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes amatpersonas nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu pret divām personām saistībā ar krāpšanu lielā apmērā ar OIK kādā koģenerācijas stacijā. Par aizdomās turētajiem kriminālprocesā atzīts šīs koģenerācijas stacijas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo darbību rezultātā no Latvijas valsts budžeta izkrāpti gandrīz 367 000 eiro. Gžibovska skaidro, ka šis kriminālprocess bija izdalīts no 2019.gadā sākta kriminālprocesa, un pamatlietā patlaban turpinās izmeklēšana.

Šā gada 19.aprīlī VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas - par krāpšanu lielā apmērā, ko akciju sabiedrības, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, amatpersonas izdarīja laika posmā no 2014.gada aprīļa līdz 2019.gada maijam.

Minētās personas iesniedza SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" nepatiesas ziņas saturošus rēķinus par elektroenerģijas pašpatēriņu. Balstoties uz noslēgto līgumu, kopš 2014.gada koģenerācijas stacija pārdeva "Enerģijas publiskajam tirgotājam" visu stacijas saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka 1978.gadā dzimušais akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs un 1956.gadā dzimušais valdes loceklis, iespējams, mantkārīgu nolūku vadīti, rīkojoties ar mērķi izkrāpt valsts finanšu līdzekļus lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot "Enerģijas publiskā tirgotāja" pārstāvju uzticēšanos, nolūkā saņemt paaugstinātu cenu gandrīz par visu koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju, sniedza nepatiesas ziņas "Enerģijas publiskajam tirgotājam" par koģenerācijas elektroenerģijas pašpatēriņu.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts laika posmā no 2014. līdz 2019.gadam, iesniedzot "Enerģijas publiskajam tirgotājam" rēķinus par tīklā nodoto elektroenerģiju un energoefektivitātes aprēķinus, norādot tajos apzināti nepatiesas ziņas par elektroenerģijas pašpatēriņu, un apzināti rīkojoties pretēji noteikumu prasībām, tajos neiekļaujot visu koģenerācijas stacijas tehnoloģisko iekārtu, būvju, infrastruktūras kopumā elektroietaisēs patērēto elektrību.

Nolūkā apiet noteikumu prasības un noslēgtā līguma par elektroenerģijas iepirkumu nosacījumus, koģenerācijas elektrostacijas darbības nodrošināšanai iepirkta elektroenerģija no kāda uzņēmuma elektroenerģijas pieslēguma, kas tika izveidots speciāli, lai apietu līguma ar "Enerģijas publisko tirgotāju" nosacījumus.

Tādējādi koģenerācijas stacijas valdes priekšsēdētājs ar valdes locekli personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iespējams, laika posmā no 2014.gada aprīļa līdz 2018.gada aprīlim sniedzot nepatiesas ziņas "Enerģijas publiskajam tirgotājam", izkrāpa valsts budžeta līdzekļus par summu 304 150 eiro. Savukārt valdes priekšsēdētājs laika posmā no 2018.gada maija līdz 2019.gada aprīlim, sniedzot nepatiesas ziņas, izkrāpa valsts budžeta līdzekļus 65 795 eiro apmērā. Kopumā izkrāpti valsts budžeta līdzekļi 366 945 eiro.

Gžibovska skaidro, ka 2019.gada 13.jūnijā tika pieņemts lēmums par procesa sākšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.

Šā gada 11.maijā tika pieņemts lēmums par aizdomās turētajiem pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas atzīt akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāju un valdes locekli.

Kriminālprocess tika nosūtīts Organizētās prokuratūras un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret iepriekš minētajām divām personām.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Enerģijas publiskā tirgotāja" kapitāldaļas pieder AS "Latvenergo". Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 1,73 miljoni eiro.

Svarīgākais