Rēzeknē krāpnieki no potenciālā būvmateriālu pircēja izmānījuši vairākus tūkstošus eiro

 
©Dmitrijs Suļžics / F64

Rēzeknes pusē krāpnieki no potenciālā būvmateriālu pircēja izmānījuši 4000 eiro, informēja Valsts policija.

19.aprīlī Rēzeknes iecirknis saņēma iesniegumu no personas par to, ka tā veikusi apmaksu par būvmateriāliem, taču preci nesaņēma.

Minētais vīrietis, ar mērķi iegādāties būvmateriālus, sludinājumu portālā "www.ss.com" ievietoja sludinājumu, kurā tika meklēti būvmateriālu piegādātāji. Uz sludinājumu atsaucās kāds uzņēmums, kurš piedāvāja pēc pilnas apmaksas saņemšanas piegādāt nepieciešamos celtniecības materiālus.

Uz uzņēmuma bankas kontu cietusī persona pārskaitīja vairāk nekā 4000 eiro, pēc kā sazināties ar uzņēmumu vairs neizdevās.

Ierasti krāpnieki paši sludinājumu portālos ievieto fotogrāfijas ar attiecīgajām precēm, piedāvājot tās iegādāties par izdevīgāku cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu, skaidro policijā. Taču, ņemot vērā šo gadījumu, krāpnieki mēdz atsaukties arī uz personu ievietotajiem sludinājumiem, kuros pircējs norāda vēlmi iegādāties kādu konkrētu preci vai pakalpojumu. Krāpnieki uzdodas gan par Latvijā, gan par ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem.

Tipiska norāde uz to, ka preces pārdevējs ir krāpnieks, ir tas, ka preci apskatīt un norēķināties par to saņemšanas brīdī nav iespējams, jo bieži vien tiek norādīts, ka tā atrodas ārzemēs un tiks piegādāta pēc rokasnaudas vai priekšapmaksas saņemšanas, novērots policijā. Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā.

Tāpat kā šajā gadījumā, arī citās līdzīgās situācijās, savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu vai par pilnu preces apmaksu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tiklīdz persona ir veikusi attiecīgo samaksu, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.

Tāpat policija novērojusi, ka krāpnieki nereti uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses. Lai neuzķertos, potenciālajiem pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese.

Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci.