Latvijā stabili narkobiznesa grupējumi nepastāv; rūpalu organizē dažāda statusa cilvēki

Narkotiku rūpalu organizē arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību un labām prasmēm, un uzskats par vienīgi agrāk sodītu cilvēku iesaistīšanos šajā melnajā biznesā ir stereotips, atzīst Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Andrejs Siņavins un pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.

Latvijas narkobiznesa apkarošanā nestie rezultāti liecina, ka lokāli, stabili organizētās noziedzības grupējumi nepastāv. "Viņi visi ir sarindoti ar citiem starptautiskiem grupējumiem. No Latīņamerikas nogādāt uz Latviju narkotikas nav iespējams, ja nav sakari un cilvēkiem Latīņamerikā un Eiropā," skaidroja Siņavins.

Savukārt Radziņš norādīja, ka narkobiznesa darboņi ir dažādu jomu cilvēki. "Patlaban apcietinājumā atrodas cilvēki, kuriem ir programmēšanas izglītība. Pirms tam viņi nav bijuši policijas redzeslokā. Tas ir stereotips, ka organizēto noziedzību veido notetovēti un daudzas reizes sodīti cilvēki. Patiesībā šajās nelikumīgajās darbībās iesaistās arī gudri, ar labu izglītību un sportiski cilvēki. Viņi dažādas lomas un dažādus uzdevumus šajā jomā ieņēmuši," norādīja Radziņš.

Runājot par narkotiku apkarošanas efektīvākajiem līdzekļiem, Radziņš slavēja izmaiņas likumos, kas devušas iespējas likumsargiem konfiscēt līdzekļus, kas iegūti, tirgojot apreibinošās vielas. Šādā veidā narkotiku tirgoņiem tiek parādīts, ka rūpala uzturēšana kļūst viņiem ekonomiski neizdevīga. Līdz šim aizturētās personas esot nepatīkami pārsteigtas, kad viņu īpašumiem un radinieku īpašumiem tiek uzlikti aresti.

"Jebkuram tirgonim jāparāda, ka tirgot narkotikas ir ekonomiski neizdevīgi, citiem vārdiem sakot, viņiem jārēķinās, ka policija panāks to līdzekļu konfiskāciju, kas ieguldīti legālajā biznesā," uzsvēra Radziņš.

Savukārt Siņavins papildināja, ka brīdī, kad policija aiztur narkotiku kravu, tad rūpala organizētāji to noraksta zaudējumos, "bet, kad viņiem personīgi atņem noziedzīgajā ceļā iegūto mantu, tas ir pavisam citādi".

Jau ziņots, ka Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu un sākusi vērienīgu starptautisku "Projektu FIDR". Latvija ir šī projekta vadītāja, bet akreditētie partneri ir Lietuvas Kriminālpolicijas pārvalde un Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes. Tāpat projektā ir dalībnieki gan no ASV, gan citu Eiropas Savienību dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

Projekta pamatuzdevums ir ieviest proaktīvas un inovatīvas metodes un tehniskos risinājumus, vienlaicīgi ietaupot cilvēku un finanšu resursus, lai efektīvi cīnītos ar organizētajām noziedzīgajām grupām, tajā skaitā tranzīta ceļu apzināšanu un likvidēšanu, narkotisko un psihotropo vielu partiju izņemšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mehānismu apzināšanu un izjaukšanu, un galu galā - vainīgo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Tāpat projekta laikā ir plānotas darbinieku apmācības.

"Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs" jeb "Projekts FIDR" tiek atbalstīts no 2014.-2020.gada programmas "Iekšējās drošības fonds". Projekta īstenošanā iesaistīta Valsts policija un Eiropas Komisija. Projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi, un tas noslēgsies 2023.gadā. Paredzētais budžets ir teju 650 000 eiro.