Pandēmija kopumā narkotiku kontrabandas apmērus nav ietekmējusi, taču satraucoša ir psihotropo medikamentu aprite, atzīst Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Andrejs Siņavins un pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.
Pandēmija ietekmējusi cilvēku pārvietošanos plūsmu, taču kravas pārvadājumi nav apstājušies. Siņavins gan pieļāva, ka valstu noteikto Covid-19 ierobežojumu rezultātā organizētā noziedzība pārstrukturizēja narkotiku pārvietošanas maršrutus un citus organizatoriskos jautājumus.
Kā liecina Latvijas policijas novērojumi, balstoties uz starptautisko partneru informāciju, pasaulē mazinoties cilvēku pārvietošanās plūsmai, samazinājies to Latvijas pilsoņu skaits, kurus ārvalstīs izmanto kā narkokurjerus, norādīja Siņavins.
Radziņš skaidroja, ka Latvijā jau vairākus gadus līderpozīcijā ir marihuānas nelegāla aprite. Lielākoties marihuāna tiek audzēta personīgām vajadzībām, lai gan ik pa brīdim tiek uzietas arī profesionālas audzētavas tālākai preces realizācijai. "Liela daļa marihuānas audzētavu ir pašpatēriņam, taču katru gadu kādi aptuveni 20% uzieto audzētavu ir profesionālas un rūpnieciski aprīkotas. Mums bija piemērs, kad cilvēks, saņemot mantojumu, visu naudu ieguldījis šādā datorizētā audzētavā," norādīja Radziņš.
Cita tendence ir psihotropo medikamentu aprite, un šis faktors rada policistiem satraukumu, tāpēc sadarbībā ar veselības resoru tiek meklēti risinājumi, kā nepieļaut šo medikamentu nelikumīgu apriti. Liela daļa šo medikamentu Latvijā tiek nogādāti kontrabandas ceļā, jo Eiropā ir vairākas valstis, kurās šie medikamenti ir daudz brīvāk pieejami, skaidroja Radziņš.
Tāpat liela daļa šo medikamenti tiek pasūtīta nelegālajos interneta veikalos un Latvijā nokļūst, izmantojot pasta sūtījumus.
Latvijā arvien populārākas kļūst "ecstasy" grupas sintētiskās narkotikas. Tāpat Latvijas nelegālajā tirgū palicis vairāk populārs arī kokaīns, taču uz kopējā fona tas ir salīdzinoši mazos apmēros dārdzības dēļ. Cita tendence liecina, ka no nelegālā tirgus faktiski pilnībā pazudis heroīns, kuru aizstājuši sintētiskie aizvietotāji. Populārākais aizvietotājs ir karfentanils, kas bieži narkotiku lietotāju vidū izraisa pārdozēšanu, norādīja Radziņš.
Kopumā pēdējos gados narkotiku cenas nav sevišķi augušas vai samazinājušās. Kokaīna cena Eiropā kritusies, kas varētu būt saistīts ar lielām ražošanai nepieciešamo augu ražām Dienvidamerikā un lielām uz Eiropu piegādātām kravām.
Latvijā pēdējos gados uzietas arī metadona ražošanas laboratorijas. Tas nozīmē, ka policijai ir jāturpina strādāt ar oficiālajiem ķīmisko vielu tirgotājiem, lai viņi būtu lojāli policijai un informētu par aizdomīgiem narkotiku ražošanai nepieciešamajiem izejvielu pasūtījumiem, uzsvēra Radziņš.
Runājot par apreibinošo vielu tirgošanās veidiem, Radziņš norādīja, ka, sākoties pandēmijai, visā pasaulē būtiski aktivizējās interneta tirgus. Pasūtīšana internetā palīdz lietotājam saglabāt anonimitāti. "Lietotājs paliek anonīms, samaksā naudu kriptovalūtā un vēlāk saņem preci caur pastu vai caur slēpni," norādīja Radziņš.
Tomēr šāds tirgus rada bīstamību lietotājam, jo var notikt krāpšanās, kad naudu samaksā, bet preci nesaņem.
Vaicāts par ko liecina, ka pēdējos divos gados izņemtas Latvijas vēsturē lielākās narkotiku kravas, Radziņš atbildēja, ka organizētā noziedzība izmanto jebkuru situāciju pelnīšanai, taču Valsts policijai ir laba sadarbība ar ārvalstu partneriem, kuri operatīvi sniedz informāciju operatīvai reaģēšanai.
"Būsim godīgi - kontrabandas kravām ne sākuma, ne beigu posms nav pie mums. Šo informāciju mēs varam saņemt, sadarbojoties tikai ar citām valstīm," uzsvēra Radziņš.
Runājot par nākotnes tendencēm, abas policijas amatpersonas norādīja, ka tuvākajos gados Latvijas nelegālajā apritē joprojām būs aktuāls tranzīts, marihuānas audzēšana un narkotiku laboratoriju izveidošana. "Jāņem vērā, ka narkotiku tirgus ir ļoti mainīgs un parādās jaunas ķīmiskas vielas," uzsvēra Radziņš.
Jau ziņots, ka Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu un uzsākusi vērienīgu starptautisku "projektu FIDR". Latvija ir šī projekta vadītāja, bet akreditētie partneri ir Lietuvas Kriminālpolicijas pārvalde un Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes.
Tāpat projektā ir dalībnieki gan no ASV, gan citu Eiropas Savienību dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.
Projekta pamatuzdevums ir ieviest proaktīvas un inovatīvas metodes un tehniskos risinājumus, vienlaicīgi ietaupot cilvēku un finanšu resursus, lai efektīvi cīnītos ar organizētajām noziedzīgajām grupām, tajā skaitā tranzīta ceļu apzināšanu un likvidēšanu, narkotisko un psihotropo vielu partiju izņemšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mehānismu apzināšanu un izjaukšanu, un galu galā - vainīgo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Tāpat projekta laikā ir plānotas darbinieku apmācības.
"Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs" jeb "Projekts FIDR" sākts pamatojoties uz 2014.-2020.gada programmas Iekšējās drošības fonds - policijas sadarbības ietvaros starp Valsts policiju un Eiropas Komisiju noslēgto granta līgumu. Projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi un tas noslēgsies 2023.gadā. Paredzētais budžets ir teju 650 000 eiro.