Tiesa negroza cietumsodu Benesam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību

© Ģirts Ozoliņš / F64

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma atstāt negrozītu pirmās instance tiesas spriedumu, ar kuru par aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību nacionālboļševikam Benesam Aijo piespriests cietumsods.

Pilns spriedums lietā būs pieejams 2.novembrī, un to būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Iepriekš Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Aijo piesprieda cietumsodu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Pirmās instances tiesa Aijo atzina par vainīgu Krimināllikuma 81., 82. un 83.pantā paredzētajos nodarījumos, proti, par aicinājumu vērsties pret Latvijas valsti, kā arī par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, un teritoriālo vienotību.

Šajā krimināllietā iepriekš noteiktais drošības līdzeklis - apcietinājums, palicis negrozīts, taču jau rakstīts, ka Aijo vairākus gadus neslēpti uzturas Krievijā, lai gan Latvijā ir izsludināts meklēšanā.

2015.gada februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsludināja Aijo meklēšanā minētajā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš bija aizbēdzis no Latvijas uz pašpasludināto "Luhanskas tautas republiku". Vēlāk viņš pārcēlās uz Krieviju.

2015.gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs. Ņemot vērā minēto Valsts drošības dienests (VDD) sāka jaunu kriminālprocesu pret Aijo un arī šajā lietā viņš izsludināts meklēšanā.

2019.gadā Aijo tika aizturēts Jarenskas ciematā, Krievijā, kur viņš bija ieradies, lai atbalstītu vides aktīvistus, kas iestājas pret atkritumu poligona izveidi Šijesas ciemā. Tomēr vēlāk Krievija atteicās Aijo izdot Latvijas varasiestādēm un piešķīra aktīvistam patvērumu.

Aijo savulaik Latvijā bija pazīstams kā neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas biedrs, tad iekļāvās tā dēvētās Doņeckas republikas Komunistiskajā partijā, bet pašlaik uzturas Krievijā.

Svarīgākais