KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas 1. medicīnas koledžas amatpersonu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžas valsts amatpersonu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2019.gada 10.oktobrī un pirmstiesas izmeklēšanu veica par krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijusī amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, noslēdza un parakstīja līgumu par fiktīvu darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar fizisku personu.

Amatpersona izmantoja fiziskajai personai izsniegto bankas maksājumu karti, uz kuru izglītības iestāde pārskaitīja darba algu, kā arī viltoja dokumentus, kas saistīti ar šīs fiziskās personas darba atalgojumu, atvaļinājumiem, kā arī darba laika uzskaiti.

Bijusī valsts amatpersona noziedzīgo darbību rezultātā prettiesiski izkrāpa no izglītības iestādes finanšu līdzekļus lielos apmēros, radot zaudējumus vairāk nekā 57 000 eiro apmērā.

KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.

KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos - sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.