Latvija pagājušā gada nogalē par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās 2005.gadā notiesāto Germanu Milušu iekļāvusi to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta.
Augstākā tiesa (AT) informēja, ka AT trešdien mutvārdu procesā izskatīja kādas personas pieteikumu par Latvijas iekšlietu ministra lēmuma par pieteicēja iekļaušanu "melnajā sarakstā" atcelšanu. No publiski redzamā tiesas kalendāra ir redzams, ka šī persona ir Milušs, jo iekšlietu ministrs šādu lēmumu pieņēmis pagājušā gada 13.novembrī. Tolaik iekšlietu ministra pienākumus veica Sandis Ģirģens.
AT informēja, ka uz tiesas sēdi nebija ieradusies pieteicēja pārstāve. Ņemot vērā, ka pārstāvei par lietas izskatīšanas laiku bija paziņots, un, uzklausot pārējos procesa dalībniekus, tiesa nolēma turpināt lietas izskatīšanu bez pieteicēja pārstāves piedalīšanās.
Tiesas sēdē Iekšlietu ministrijas pārstāve lūdza pieteikumu par iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu noraidīt. Pārstāve pauda, ka minētais lēmums ir pamatots un tas pieņemts, izvērtējot Valsts drošības dienesta atzinumu un ierobežojumu samērīgumu. Arī Valsts drošības dienesta pārstāvis un prokurors lūdza pieteikumu par ministra lēmuma atcelšanu noraidīt.
Tiesa pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības un noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 2.novembrī.
Imigrācijas likumā minēti septiņi apstākļi, kad iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu tā dēvētajā "melnajā" sarakstā. Ārzemnieku iekļauj sarakstā, ja, piemēram, valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai ārzemnieks notiesāts par Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu, pārliecinājās LETA.
Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesa 2007.gada martā bijušo automašīnu "BMW" tirgotāju Milušu, bijušo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki un toreizējo deputāta kandidātu Gvido Hariju Volbrugu atzina par vainīgiem kukuļa došanā toreizējam Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki.
Hlevickim un Milušam tika piemērots piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju, Volbrugam - trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti ar trīs gadu pārbaudes laiku.
Milušs uz pirmās instances tiesas sēdēm nāca paklausīgi, taču uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.
Milušs tika izsludināts starptautiskā meklēšanā. Vēlāk izrādījās, ka Milušs dzīvo Krievijā un ir pieņēmis Krievijas pilsonību. Viņa sievas iemaksātā drošības nauda - 20 000 latu (28 457 eiro) tika ieskaitīta Valsts kasē.
2017.gadā Milušs tika aizturēts Larnakā, Kiprā, un Latvijas Ģenerālprokuratūra sāka kārtot formalitātes, lai panāktu viņa izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Larnakas tiesa uzskatīja, ka līdz jautājuma izskatīšanai par Miluša izdošanu viņš nav jāapcietina un piemērojama drošības nauda, un viņš to izmantoja, ar jahtu aizmūkot no Kipras un atgriežoties Krievijā.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" iepriekš vēstīja, ka dažus mēnešus pēc Miluša aizbēgšanas no Kipras un atgriešanās Krievijā, Maskavas tiesa apmierināja Latvijas prokuratūras lūgumu un pieņēma izpildīšanai Latvijā piespriesto sodu. Taču Krievijas tiesa nolēma mainīt Miluša sodu - un piecu gadu apcietinājumu nomainīja pret "piespiedu darbiem paša darba vietā".
Milušs raidījumam apgalvoja, ka pusgadu pēc ieceļošanas Krievijā, 2007.gadā viņš tur ticis pie politiskā patvēruma. Pēc intervijas viņš atsūtījis Krievijā izdotās bēgļa apliecības kopiju.
Minētajā krimināllietā apsūdzēta vēl viena persona - toreizējais partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāts Leonīds Lasmanis. Viņš izvēlējās pazust nedaudz laicīgāk - pēc prokurores lūguma 2007.gada 29.janvārī tika nolemts krimināllietu sadalīt, atsevišķi izdalot Lasmaņa epizodes. Vēlāk "Interpola" Krievijas birojs sniedzis atbildi Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, ka Lasmanis ir šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu.
Latvijas televīzija otrdien ziņoja, ka Zemgales rajona tiesa otrdien izbeigusi krimināllietu pret Lasmani. Jau pērn ar tiesas spriedumu Lasmanis tika juridiski atzīts par mirušu pēc radinieku pieteikuma, jo bija pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš pēdējām ziņām par viņa atrašanās vietu.
