Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret deviņām personām

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja sācis kriminālvajāšanu pret deviņām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kukuļošanas lietā aizturētajām personām.

Kriminālvajāšana sākta pret Bērnu slimnīcas nu jau bijušo valdes locekli, iepirkumu komisijas vadītāju Arni Kramzaku, viņa kolēģi Bērnu slimnīcā - saimniecības direktoru Aivaru Lisenko, "Projektu vadības un attīstības biroja" valdes locekli Raiti Muižnieku un vēl sešām privātpersonām. Laikraksts "Diena" iepriekš rakstīja, ka kriminālvajāšana sākta arī pret Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektoru Juri Šmitu, bet portāls "ir.lv" norādīja, ka bez jau minētajām personām vēl lietā ir aizturētas piecas privātpersonas - Georgijs Pimenovs, Sergejs Kravcovs, Juris Briedis, Rihards Jāgers un Mihails Kreitsars.

Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, pret Kramzaku apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī pēc KL 320.panta 2.daļas caur 20.panta 2.daļu - par kukuļņemšanas organizēšanu.

Lisenko apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 320.panta 2.daļas.

Muižniekam apsūdzības celtas pēc KL 177.panta 3.daļas un 320.panta 2.daļas caur 20.panta 4.daļu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KL 177.panta 3.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai naudassods līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un nosakot policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par KL 320.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu draud brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Pārējām sešām personām apsūdzības celtas pēc dažādiem KL pantiem, informēja Vasks.

Kā ziņots, kopumā KNAB šajā lietā pie kriminālatbildības lūdza saukt trīs valsts amatpersonas un septiņas privātpersonas par krāpšanas, kukuļdošanas, kukuļņemšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, komerciālās uzpirkšanas un viltotu dokumentu izmantošanas gadījumiem 2009.gadā, tostarp ar viltu iegūstot tiesības uz naudu par kopējo summu ne mazāk kā 100 000 latu apmērā.

Piemēram, Kramzaku KNAB aizturēja aizdomās par 80 000 latu kukuļņemšanu. Kukulis varētu būt bijuši būvfirmas "Rīgas firma Pamats" par brīvu veiktie darbi viņa privātmājā.

"Diena" iepriekš rakstīja, ka izmeklēšanā atklātā iespējamā shēma ir šāda: slimnīcas amatpersonas, līdzdarbojoties būvuzraugiem "Projektu vadības un attīstības birojs", kopā ar būvniekiem "Pamats" "uzpūtuši" tāmes būvprojektiem 2009.gadā, no tā gūstot labumu, nevis izvēlējušies lētāko piedāvājumu.

"Shēma ir tāda: tiek iesniegta tāme, un, kad visi pretendenti iesnieguši piedāvājumus, kāda no amatpersonām ar tiem iepazīstas un secina, ka "Pamata" piedāvājums ir ļoti izdevīgs. Bet starpība starp piedāvāto līgumsummu un nākamā pretendenta piedāvāto cenu ir ļoti liela," laikrakstam skaidrojis prokurors Leja. Tad līdz piedāvājumu atvēršanai tāmes samainītas. Tāda aina varētu būt bijusi slimnīcas Vecāku mājas rekonstrukcijas gadījumā. Sākotnējā iesniegtā tāme bijusi 369 000 latu, bet pēc tam jau parādījušies 390 000 lati. Rekonstrukcija tika pilnībā veikta par ziedojumiem.

Valsts galvoto kredītu apmaksāto slimnīcas daudzfunkcionālā korpusa būvdarbu divu kārtu iepirkuma gadījumā, pēc izmeklētāju domām, izmantota cita shēma. Būvnieki aprēķināja summu, par kādu pašiem izdevīgi veikt darbus, un tai pieskaitīja klāt summas, kuras vēlējās saņemt amatpersonas. Būvdarbiem konkurss netika rīkots, bet gan sarunu procedūra, tāpēc samainīt tāmes nebija nepieciešamības. Te krāpšanas ceļā zaudēti vismaz 33 000 latu, uzskata izmeklētāji.

Nelikumīgas darbības atklātas arī Bērnu slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vienkāršotās renovācijas darbu iepirkumā, cenšoties radīt sadārdzinājumu par 47 000 latu.

Latvijā

Rūpējoties par darbinieku labbūtību un viņu vēlmēm pavadīt laiku ar saviem mīļajiem, papildus jau iedibinātai tradīcijai būtiski saīsināt veikalu darba laiku pirmssvētku un Jaungada dienā kopš dibināšanas šogad pirmo reizi "Maxima" veikali visā Latvijā Jaungada dienā jeb 1. janvārī būs slēgti.

Svarīgākais