VID atklāj ar Krievijas kriminālajām aprindām saistītu naudas atmazgātāju bandu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP), veicot 60 kratīšanas, apturējusi ar Krievijas kriminālajām aprindām saistīta naudas atmazgātāju grupējuma darbību, kas no 2009.gada apgrozījis 10 miljonus latu, nodarot valstij ap divu miljonu latu zaudējumus.

10.novembrī, VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar citām tiesībsargājošajām iestādēm starptautiskas operācijas laikā apturēja noziedzīga grupējuma, kurš nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb „naudas atmazgāšanu” un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, darbību.

Naudas atmazgātāju” grupējums bija saistīts ar amatpersonām Latvijas kredītiestādēs, Latvijas un Krievijas tā saucamajām kriminālajā aprindām, kā arī līdzdarbojušies vērienīgos nekustamo īpašumu projektos. Operācijas laikā vienā dienā tika veiktas 60 kratīšanas, un tās īstenošanai tika iesaistīti gandrīz visi VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki un resursi.

Šis ir viens no vērienīgākajiem kriminālprocesiem VID Finanšu policijas pārvaldes vēsturē pēc izmeklēšanas laikā veikto kratīšanu skaita un iesaistītajiem resursiem.

Kā žurnālistus informēja Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kopumā noziegumā iesaistītas aptuveni 30 personas, taču aizdomās turēto personu statuss noteikts piecām no tām. Šīm personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība, aizliegums tikties ar noteiktām personām.

Čerņeckis pieļāva, ka izmeklēšanas laikā šajā noziegumā iesaistīto personu loks varētu ievērojami palielināties.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums sniedzis pakalpojumus dažādiem reāli strādājošiem uzņēmumiem. Grupējuma galveno „klientu” loku veidojušas metālapstrādes, celtniecības, kokapstrādes, nekustamā īpašuma, pārtikas ražošanas, apsardzes, auto tirdzniecības un citi uzņēmumi. Klientu lokā bijuši arī advokātu biroji, kuri par augstu samaksu juridiskos jautājumos it kā konsultējās ar grupējuma kontrolē esošām bezpajumtnieku firmām, tādejādi samazinot budžetā maksājamo nodokļu apjomu. Grupējuma klienti izveidoja grāmatvedības dokumentus par darījumiem ar shēmā iesaistītiem uzņēmumiem un iekļāva tos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitēs, tādā veidā gūstot tiesības VID prasīt PVN atskaitījumu vai samazināt budžetā maksājamo nodokļu apmēru. Savukārt noziedzīgais grupējums, kurā bija iesaistītas vairāk nekā desmit personas (izmeklēšanas laikā iesaistīto personu loks varētu ievērojami palielināties), vairākkārtīgi mainot naudas līdzekļu piederību, izmantojot ārvalstu bankās reģistrētus norēķinu kontus, naudu „atmazgāja”. Naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz norēķinu kontiem Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ķīnā un Singapūrā, kā arī, izmantojot atsevišķu grupējuma dalībnieku saistību ar Krievijas „naudas atmazgātājiem”, Krievijā, Armēnijā, Moldovā, Kiprā, Melnkalnē un citās valstīs, kā arī uz „ārzonu” norēķinu kontiem. Sākotnējie aprēķini liecina, ka grupējums laika posmā no 2009.gada līdz 2010.gada augustam apgrozīja naudas līdzekļus aptuveni 10 miljonu latu apmērā un izvairījās no nodokļu nomaksas vismaz 2,1 miljonu latu apmērā, taču precīza nodokļos nenomaksātā un „atmazgātā” naudas summa tiks noteikta tālākās izmeklēšanas laikā.

Minētais noziedzīgais grupējums ir cieši saistīts ar grupējumu, kura darbību VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki apturēja šā gada jūnijā un kuras laikā tika atsavināti vairāk kā 190 tūkstoši eiro skaidrā naudā. Abus minētos grupējumus vieno gan „klienti”, gan skaidras naudas iegūšanas veids, izmantojot Latvijas inkasācijas uzņēmumus. VID rīcībā esošā informācija liecina, ka abi šie grupējumi ir iesaistīti starptautiskā plaša mēroga darījumu shēmā, kuras rezultātā Eiropas Savienības teritorijā nelikumīgi tiek ievestas un realizētas Ķīnā ražotas preces, tai skaitā arī zināmu preču zīmju viltojumi. Abi minētie grupējumi savā prettiesiskajā darbībā izmantoja Ķīnā un citās valstīs uz fizisko un juridisko personu vārdiem atvērtus norēķinu kontus, uz kuriem Latvijas fiktīvie uzņēmumi pārskaitīja ievērojamus naudas līdzekļus, kuri pēc tam nelikumīgā veidā tika nogādāti atpakaļ Latvijas teritorijā. VID rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzekļi faktiski tika maksāti par Ķīnā ražotām precēm (arī zināmu preču marku viltojumiem), kuras savukārt nelikumīgi tika realizētas Eiropas Savienības teritorijā.

Grupējuma dalībnieki, baidoties no tā, ka VID atklās viņu darbības, centās slēpt noziegumu pēdas, bieži mainot tālruņu numurus, sazinoties ar interneta starpniecību, kā arī virkni citu darbību. Noziedznieki bija cerējuši, ka īrējot dzīvokļus biroju vajadzībām kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, izdosies izvairīties no VID uzmanības piesaistīšanas, taču, neskatoties uz visiem centieniem Baltijas valstu tiesībsargi ilgstoša un mērķtiecīga darba rezultātā grupējumu atklāja un apturēja tā darbību.

VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki, veicot 60 kratīšanas shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos, kā arī automašīnās, izņēma grāmatvedības dokumentus, kodu kalkulatorus, uzņēmumu zīmogus, datortehniku un citus būtiskus pierādījumus noziedzīgajās darbībās. Tā kā bija aizdomas, ka grupējuma dalībnieki varētu pretoties kratīšanām un pierādījumu vākšanai, operācijā piedalījās arī specvienība „Omega”.

Tiesībsargājošo iestāžu īstenotās operācijas dēļ, kādai no noziegumā iesaistītajām personām gāja secen atpūtas brauciens uz Šveici. Grupējuma dalībniekam nācās ceļojumam sakravātos čemodānus atstāt mājās un doties uz VID sniegt liecību.

Vismaz 60 norēķinu kontos Latvijas kredītiestādēs ir apturēti naudas līdzekļi. Precīzs apturēto naudas līdzekļu apjoms pagaidām nav zināms, jo vēl nav saņemta visa nepieciešamā informācija no kredītiestādēm.

Kriminālprocesa ietvaros tika aizturētas četras personas un tām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Šobrīd piecām personām ir piemērots aizdomās turamās personas status.

Kriminālprocess tika uzsākts 2010.gada 28.septembrī pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas un 195.panta 3.daļas.

Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais