Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētā bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas aizstāvība šodien Rīgas apgabaltiesā notikušajās tiesas debatēs lūdza pārkvalificēt Janitas darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Janitas aizstāvis advokāts Egons Rusanovs, pārkvalificēšanas gadījumā Janita tiktu uzskatīts par bijušā Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama un viņa toreizējā vietnieka Pētera Stranča veikto darbību atbalstītāju.
Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.
Rusanovs šodien tiesas debatēs uzstājās kopā ar savu palīgu Alfrēdu Voroņko.
Tiesas debates plānots turpināt 25.novembrī plkst.14, kad izteikties tiks aicināti Štrama aizstāvji - advokāti Oskars Rode un Jānis Rozenbergs. Prognozējams, ka Stranča advokāta Saulveža Vārpiņa aizstāvības runai nākamajā tiesas sēdē varētu nepietikt laika.
Kā ziņots, pirms Janitas aizstāvības šodien tiesas debatēs uzstājās arī apsūdzētās uzņēmējas Ināras Vilkastes, "NCC Spilve Development" pārstāvja Igaunijas pilsoņa Prīta Tominga un AS "Eldikrija" padomes priekšsēdētāja, bijušā Rīgas un Jūrmalas mēra Andreja Inkuļa aizstāvji.
Vilkastes advokāts Juris Dzelme lūdza tiesai savu aizstāvamo pilnībā attaisnot. Dzelmem pievienojās arī otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.
Savukārt Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.
Kā ziņots, prokurors Leja, 4.novembrī noslēdzot savu debašu runu, lūdza tiesai visus sešus krimināllietā apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt. Prokurors uzskata, ka četri apsūdzētie ir pelnījuši reālus brīvības atņemšanas sodus no viena līdz deviņiem gadiem, bet divām apsūdzētajām personām būtu piemērojams naudassods 120 minimālo mēnešalgu apmērā.
Štramu valsts apsūdzības uzturētājs lūdza atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, uzskata prokurors.
Strancim, kurš arī apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja par atbilstošu uzskata astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, uzskata prokurors.
Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu - apsūdzētais atzinis un nožēlojis savu vainu, līdzdarbojies izmeklēšanā un palīdzējis atklāt smagākus un bīstamākus noziedzīgus nodarījumus, nekā paveicis pats. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču šoreiz, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja uzskata, ka Janita sodāms ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors lūdza tiesu piemērot KL 49.pantu "Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods".
Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim Leja tiesas debatēs lūdza piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.
Turpretim par kukuļa došanu apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste tiesā vispār neliecināja. Viņas rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nav saskatījis ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs lūdza atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.
Kā ziņots, krimināllietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.
Pirmā epizode ir par aptuveni sešus gadus seniem notikumiem. Kā liecina apsūdzība, toreiz Štrams un Strancis vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.
Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste paredzējusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra.
Kā ziņots, Vilkaste zemi Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu pārdeva par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu) divas dienas pēc tam, kad tai tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve.
Otrā lietas epizode ir par 30 000 eiro (aptuveni 21 084 latu) kukuļa prasīšanu no SIA "CMR Nami". Saskaņā ar apsūdzību Štrams pret kukuli gatavojies nodrošināt šim uzņēmumam labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tāpēc viņš lūdzis Janitu par plānoto "darījumu" informēt "CMR Nami" pārstāvi, taču šī persona atteikusies dot kukuli. Lai arī Janita tādā gadījumā draudējis ar šķēršļu likšanu turpmāko "CMR Nami" būvniecības ieceru īstenošanai, uzņēmuma pārstāvis tomēr nav pierunāts dot kukuli, norāda prokuratūra.
Trešā epizode ir saistīta ar neizdevušos kukuļa saņemšanu no "CMR Nami". Tā kā Janita nav spējis pierunāt šī uzņēmuma pārstāvi dot 30 000 eiro kukuli, Štrams no paša Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko Janita viņam arī samaksājis, liecina apsūdzība.
Ceturtā epizode ir par notikumiem 2007.gada pavasarī saistībā ar SIA "Kvarta" iecerēto dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā, liecina apsūdzība. Prokuratūra norāda, šajā epizodē pie Stranča vērsies Inkulis, jautādams, kāpēc ar minēto projektu nenotiek nekāda virzība. Pēc tam Štrams ar Stranci uzdevuši Janitam tikties ar Inkuli un informēt viņu, ka apmaiņā pret uzņēmumam "Kvarta" labvēlīgu lēmumu būs jāmaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 168 latu) liels kukulis. Inkulis šo naudu arī sarūpējis un nodevis Janitam, liecina apsūdzība.
Savukārt 2007.gada nogalē papildu sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar Janitas palīdzību no Inkuļa tikuši pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro, kurus vismaz daļēji viņš arī samaksājis, norāda prokuratūra.
Arī piektā apsūdzības epizode saistīta ar 2007.gada notikumiem. Prokuratūra norāda, ka šoreiz Štrams un Strancis uzdevuši Janitam pieprasīt 65 000 eiro (apmēram 45 682 latu) kukuli no kompānijas "NCC Spilve Development" pārstāvja Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā.
Tiesā savas mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem - Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.
Pirmais no apsūdzētajiem liecināja Janita, norādot, ka vairākās apsūdzības epizodēs Stranča un Štrama uzdevumā viņš devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. Šo naudu viņš vēlāk esot nogādājis gan Štramam, gan Strancim.
Pēc tam liecināja Strancis. Viņš kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis vai nu tāpēc, ka Strancis bijis Janitas priekšnieks un toreizējam administrācijas vadītājam gluži vienkārši bijis ērtāk atsaukties uz priekšnieku, kurš it kā licis pieprasīt kaut kādas naudas summas, vai arī tāpēc, ka abiem nav bijušas īpaši labas attiecības.
Kā trešais no apsūdzētajiem savas liecības sniedza Inkulis. Janitas rīcību viņš nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet, kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezinot. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.
Kā ceturtais apsūdzētais tiesā liecināja Tomings. Viņš par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezina. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.
Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Ināra Vilkaste, kuru prokuratūra uzskata par kukuļa devēju citā epizodē, izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.
Apgabaltiesa lietu izskata kopš pagājušā gada 30.oktobra.