Šonedēļ no apcietinājuma atbrīvots aizdomās par kukuļa piesavināšanos un starpniecību kukuļošanā aizturētais Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurors Svens Martinsons.
Kā aģentūru LETA informēja Martinsona advokāts Āris Bočs, viņa klients no cietuma iznācis šīs nedēļas vidū un lēmumu par atbrīvošanu no apcietinājuma pieņēmis pats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas patlaban izmeklē kriminālprocesu.
Kādi drošības līdzekļi tagad ir noteikti Martinsonam, Bočs pagaidām precīzi nevarēja pateikt, vien norādīja, ka klientam ir aizliegts izbraukt no valsts.
Kā ziņots, 15.oktobrī KNAB informēja, ka 29.septembrī tas sācis kriminālprocesu par prokurora un trīs privātpersonu prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar kukuļošanu. 15.oktobrī prokurors atzīts par aizdomās turēto un apcietināts. Kā noskaidroja aģentūra LETA, aizturētais prokurors varētu būt Martinsons, kurš strādā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūrā. Viņa vārds līdz šim nav bijis saistīts ar sabiedrībā plašu rezonansi guvušām lietām. Prokurors pagaidām no amata nav atstādināts, pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums par aizturētā prokurora apcietināšanu tika pārsūdzēts, taču arī Rīgas apgabaltiesa 29.oktobrī to atstāja negrozītu.
Martinsona advokāts Bočs, iepriekš jautāts, kāda ir Martinsona attieksme pret viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, aicināja izdarīt secinājumu: "Ja viņš ir nonācis tur, kur viņš ir nonācis šobrīd, tad acīmredzot ir skaidra viņa attieksme pret to." Bočs lika noprast, ka izmeklētājs, visdrīzāk, nav bijis apmierināts ar aizturētā prokurora liecībām, ja jau sākotnēji lūdzis tiesai viņu apcietināt, turpretim pārējiem aizdomās turētajiem, kuri, iespējams, snieguši citādas liecības, ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga, izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona ar divu starpnieku palīdzību, no kuriem viens bijis prokurors, vēlējusies nodot 2000 eiro (1405 latu) kukuli citam prokuroram. Iespējamais kukuļa devējs vēlējies nodrošināt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu kāda potenciālā kukuļa saņēmēja - prokurora - lietvedībā esošā kriminālprocesā.
KNAB iegūtā informācija liecina, ka gan pirmais starpnieks, gan otrais starpnieks, kas bijis prokurors, katrs piesavinājušies pa daļai kukuļa. Kopumā abas minētās personas piesavinājušās visus 2000 eiro. Gala rezultātā kukulis nav sasniedzis otru prokuroru, kam tas it kā bijis adresēts, aģentūrai LETA izmeklētāju versiju skaidroja Karlsberga.
Iespējamajā kukuļa starpniecībā iesaistītais prokurors 15.oktobrī atzīts par aizdomās turēto tādu noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanā, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 321.panta 2.daļā un KL 322.panta 2.daļā.
KL 321.panta 2.daļā "par kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par citu valsts amatpersonu" kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem vai mantas konfiskācija. Savukārt KL 322.panta 2.daļa par starpniecību kukuļošanā, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Arī otrs iespējamais starpnieks 15.oktobrī atzīts kā aizdomās turētais par kukuļa piesavināšanos un starpniecību kukuļošanā. Savukārt jau dienu iepriekš, 14.oktobrī, viena persona atzīta par aizdomās turēto kukuļdošanā, bet otra - tās atbalstīšanā.
Aizdomās turētajam prokuroram Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 15.oktobrī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Pārējiem trim aizdomās turētajiem KNAB nelūdza piemērot ar brīvības atņemšanu saistītus drošības līdzekļus.
Kā informēja Karlsberga, izmeklēšanā ar KNAB sadarbojusies arī Ģenerālprokuratūra.