No valsts mēģina izkrāpt pabalstus 30 tūkstošu latu apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) 25. septembrī ir uzsākusi kriminālprocesu par sociālo pabalstu izkrāpšanas mēģinājumu un novērsusi zaudējumus valsts budžetam aptuveni 30 tūkstošu latu apmērā.

Jūlijā VID saņēma informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par aizdomīgiem gadījumiem, kuros personas vēlējās saņemt sociālos pabalstus, tai skaitā, maternitātes un bezdarbnieku pabalstu, nra.lv informēja VID Komunikācijas daļā.

Šajos gadījumos uzrādījās, ka personas vidēji tika nodarbinātas septiņos uzņēmumos, kas darbojās būvniecības, sabiedriskās ēdināšanas u.c. jomās, vienlaicīgi. VID veica pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai personas nemēģina sociālos pabalstus izkrāpt. Veicot minēto uzņēmumu saimnieciskās darbības analīzi, informācijas apkopošanu, kā arī uzņēmumu juridisko adrešu un struktūrvienību apsekošanu, VID konstatēja, ka visiem uzņēmumiem ir fiktīvu uzņēmumu pazīmes. Tāpat konstatēja, ka uzņēmumu amatpersonas darbiniekiem periodā no janvāra līdz maijam bija uzrādījušas lielas darba algas - vidēji tūkstoš latus mēnesī, vienā gadījumā pat trīs tūkstošus latu mēnesī, bet tajā pašā laikā nebija nomaksājušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Četri šo uzņēmumu darbinieki bija pieprasījuši dažāda veida sociālos pabalstus.

Ja krāpnieciskā darbība netiktu savlaicīgi atklāta un pārtraukta, tad no valsts budžeta sociālo pabalstu veidā četras personas būtu kopumā izkrāpušas aptuveni 30 tūkstošus latu.

Kriminālprocess ir uzsākts par valsts sociālo pabalstu izkrāpšanas mēģinājumu lielā apmērā 2009.gadā. 2009.gada VID FPP ir kopumā uzsākusi trīs kriminālprocesus par krāpšanu, bet kriminālvajāšanas uzsākšanai ir nosūtījusi četrus kriminālprocesus par tādiem pašiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais