Diskusijas par publiska pedofilu reģistra ieviešanu virmojušas vairākus gadus, taču tās allaž apklusinājuši cilvēktiesību aizstāvji. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece un vairāki deputāti ir pārliecināti, – pašlaik problēma ir samilzusi tiktāl, ka atkāpšanās vairs nav iespējama.
"Pēc manām domām, jo ātrāk to izdara, jo labāk! Mūžīgi jau atrodas žēlotāji un tiesību meklētāji, un tā ir Eiropas nelaime, ka nespējam nostāties pret neliešiem!" uzskata bijušais deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvis Juris Dobelis. Panākt pedofilu reģistra izveidošanu iepriekšējās valdības laikā viņam neizdevās, tāpēc J. Dobelis ideju nolēmis aktīvi lobēt jaunajiem Saeimas deputātiem. Jau tuvākajā laikā viņš tiksies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Ainaru Latkovski. "Piemēram, Polijā savās nostādnēs viņi ir vēl stingrāki, jo pie viņiem pedofilus ķīmiski kastrē," radikālu risinājumu piedāvā J. Dobelis.
Deputāts Kārlis Seržants ir pārliecināts, ka jautājums par pedofilu uzskaiti tiks diskutēts jau tuvāko nedēļu laikā. "Šie noziegumi vienmēr ir ar recidīvu un tāpēc ir vajadzīga pastiprināta kontrole. Vai tā ir aproce vai kāds cits līdzeklis – par to runāsim komisijā," stāsta K. Seržants.
Grozījumi Informācijas atklātības likumā Saeimā iesniegti pirms diviem gadiem, taču neguva vairākuma atbalstu. "Pedofils savas cilvēktiesības ir zaudējis pirmajā reizē, kad uzdrošinājies nodarīt pāri bērnam," pirms gada sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un šāda pārliecība viņai ir arī tagad. Ministre sola, ka iespējami drīz ministrija rosinās atkārtoti izskatīt jautājumu par pedofilu reģistru. "Vecākiem būtu jāzina, vai kaimiņos dzīvo pedofils, kas ar laiku var radīt risku viņu bērniem," uzskata L. Mūrniece. Viņa paredz karstas diskusijas, taču nevis par lēmumu – reģistrēt vai nereģistrēt, bet gan par veidu, kā pedofilus uzskaitīs. Ārvalstu pieredze liecina, ka daudzviet attieksme pret dzimumnoziedzniekiem ir drastiska. Piemēram, Meksikā par izvarošanu notiesātajiem savas mājas pagalmā ir jāuzstāda zīme, kurā jānorāda, ka šeit dzīvo sodīts pedofils. Latvijā šādu sistēmu gan neieviesīs. "Tas noteikti nebūs publiski pieejams reģistrs, lai tos cilvēkus nenolinčo. Visticamāk, informācija būs pieejama pašvaldībās, lai skolu pārstāvji un ģimenes ar maziem bērniem par to varētu uzzināt," saka L. Mūrniece.
Eksperti, kuri ar pedofiliem saskaras ikdienā, uzsver, ka nedz kastrācija, nedz vārdu publiskošana nav efektīvākais risinājums. "Brīdī, kad informāciju publisko, tas spiež viņu slēpties. Pēc Amerikas pieredzes zināms, ka šie cilvēki veic plastiskās operācijas, pieņem jaunus vārdus un segvārdus, pārceļas uz citām dzīves vietām. Īstermiņā tas ir ieguvums, taču mūsu mērķis ir šos cilvēkus paturēt redzeslokā un reintegrēt sabiedrībā," stāsta Dzimumnoziegumus izdarījušo personu grupu programmas ieviešanas pārstāve Kristiāna Lapiņa.
Pašlaik, pateicoties Norvēģijas atbalstam, vairākos Latvijas cietumos izveidotas grupas, kurās speciālisti cenšas mazināt dzimumnoziedznieku vēlmi pastrādāt noziegumus. K. Lapiņa uzsver, ka iegūtie rezultāti ir iepriecinoši. Naudas šai programmai pietiks vēl gadam. Turpmāk to vajadzēs finansēt par Latvijas līdzekļiem, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai valdība naudu piešķirs. Jāpiebilst, ka naudas trūkuma dēļ līdz 2015. gadam atcelta papildsoda "probācijas uzraudzība" ieviešana. Ja sistēma darbotos, Valsts probācijas dienests varētu panākt, ka pedofiliem ir liegta iespēja apmeklēt klubus, lietot internetu, kas ievērojami paaugstinātu sabiedrības drošību.