Pērn būtiski pieaudzis noslīkušo cilvēku skaits; visstraujākais pieaugums novērojams bērnu vidū
Aizvadītajā gadā noslīkstot dzīvību zaudējuši 10 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Visbūtiskākais bērnu mirstības pieaugums ir fiksēts vecuma grupā līdz četriem gadiem, sasniedzot vēl nebijušus rādītājus - šajā vecuma grupā zaudējām septiņus bērnus, liecina SPKC statistika.
Kopumā 2020.gadā noslīkstot dzīvību zaudēja 128 cilvēki.
SPKC apkopotā statistika liecina, ka 2020.gadā noslīkušo skaits ir pieaudzis par 25% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Diemžēl visstraujākais pieaugums ir novērojams tieši bērnu un jauniešu vidū.
"2020.gadā noslīkušo bērnu skaits sasniedzis traģiskus apmērus, tas vairāk kā trīs reizes pārsniedz iepriekšējā gada statistiku. Katra bērna zaudēta dzīvība nav nejaušība. Tās ir sekas ilgstošiem robiem mūsu izglītības sistēmā, mūsu uzvedības kultūrā un attieksmē. Mūsu valstī ūdenspratība ir jāmācās ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Valsts uzdevums ir īstenot sabiedrības izglītošanu, sakārtot normatīvos aktus, definēt izpildāmus noteikumus," uzsver Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.
Augsts noslīkušo skaits ir fiksēts vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem, kā arī jauniešu vidū no 15 līdz 24 gadiem. Jo vecāki bērni, jo biežāk slīkšanas un noslīkšanas cēlonis ir neuzmanība, pārgalvība. Zināšanu un prasmju trūkums noved pie neapdomīgas, pārgalvīgas rīcības, nespējas adekvāti rīkoties riska situācijās.
Pērn reģistrēti arī 24 traumu gadījumi, kas gūti atrodoties ūdenī vai tā tuvumā. Visbiežāk bērnu un jauniešu vidū gūtās traumas ir dažādi lūzumi, t.s. multipli kakla skriemeļu lūzumi, vaļējas brūces un citi. Viens lēciens uz galvas nezināmā vietā un atsitoties pret ūdenstilpes pamatu vai dažādiem cietiem ķermeņiem, var radīt ķermeņa paralīzi uz visu atlikušo mūžu.
Kā rāda dienestu apkopotā informācija nelaimes notikušas piemājas ūdenstilpēs - dīķos, grāvjos, upēs, ezeros, peldbaseinos. Noslīkšana ir novēršama. To tiešā veidā veicina vecāku izpratne par riskiem, atrodoties ūdens tuvumā, ka arī kārtība un drošības prasības, pēc kādām tiek ierīkotas piemājas ūdenstilpes un dažādi baseini. Jāuzsver, ka atšķirībā no citām valstīm, Latvijā šajā jomā nepastāv nekādas normatīvi regulētas drošības prasības.