Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šonedēļ, krimināllietā par pensionētās prokurores Birutas Lozes slepkavību mantkārīgā nolūkā, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par Edgaram Kadiķim noteikto sodu un procesuālo izdevumu piedziņu valsts labā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.
Atceltajās daļās lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā, proti daļā, ar kuru Kadiķis atzīts par vainīgu slepkavības izdarīšanā mantkārīgā nolūkā, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts. AT atzina, ka Kadiķim turpināma drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošana.
AT lēmumā atzina par pamatotiem apelācijas instances tiesas secinājumus, ka Kadiķa darbības kvalificējamas kā slepkavība pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā. Tiesa ir izvērtējusi pierādījumus lietā un atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētais, nolūkā panākt mantojuma līguma mantisko saistību izpildi un nepieļaut līguma atcelšanu, nolēma noslepkavot Lozi sava mantiskā stāvokļa uzlabošanai.
Sākotnēji apsūdzētajam apsūdzība celta par Krimināllikuma 117.panta 2. un 9.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu mantkārīgā nolūkā, apzinoties, ka cietusī atradās bezpalīdzības stāvoklī.
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, izslēdza kvalificējošo pazīmi - bezpalīdzības stāvoklis -, proti, no apsūdzības izslēdza Krimināllikuma 117.panta 2.punktu un atzina apsūdzēto par vainīgu pēc Krimināllikuma 117.panta 9.punkta, nosakot sodu - brīvības atņemšana uz 15 gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem. AT atzīst, ka, izslēdzot no apsūdzības kvalificējošo apstākli, bet neizvērtējot minētā apstākļa izslēgšanu, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ir pārkāpusi soda noteikšanas vispārīgos principus.
AT norādīja, ka ievērojot to, ka tiesa atzina par vainīgu apsūdzēto vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, kā arī mainījās noziedzīgā nodarījuma rakstura apstākļi, tiesai konstatētie apstākļi bija jāizvērtē atbilstoši Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, taču tiesa šos apstākļus nav izvērtējusi.
AT atcēla apgabaltiesas spriedumu arī daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no Kadiķa par labu valstij, jo apelācijas instances tiesas spriedums šajā daļā ir pretrunīgs, proti, procesuālo izdevumu apmēra summa, kas norādīta ar cipariem, atšķiras no summas, kas norādīta vārdiski.
Jau sākotnēji izmeklējamā nozieguma viena no galvenajām versijām bija, ka slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā un tā nav saistīta ar sievietes kādreizējo profesionālo darbību. Veicot vērienīgus izmeklēšanas pasākumus un pārbaudot lielu informācijas daudzumu, šī versija apstiprinājās. Noskaidrots, ka slepkavība izdarīta sievietes mājā un līķis aizvests uz Saulkrastu novadu.
Vēlāk atklājās, ka sieviete par Kadiķi jau bija sūdzējusies policijā un informējusi, ka no viņa saņēmusi nāves draudus.
Internetā pieejamā publiskā informācija par 1932.gadā dzimušās Lozes darbību prokurores amatā nav visai plaša, tomēr mediji vēstīja, ka viņas lietvedībā bija, piemēram, genocīdā apsūdzētā bijušā Valsts drošības ministrijas vecākā operatīvā pilnvarotā Iļjas Mašonkina krimināllieta. Tiesa 2006.gadā nolēma izbeigt procesu pret Mašonkinu, jo viņš atzīts par nepieskaitāmu.