Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu par portāla "pietiek.com" septembra beigās publiskoto lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgumu, liecina DP preses pārstāves Kristīnes Apses-Krūmiņas otrdien sniegtā informācija.
Kā ziņo "pietiek.com", kriminālprocess sākts pēc Satiksmes ministrijas (SM) iesnieguma. Lēmums par to pieņemts oktobra beigās pēc tam, kad aptuveni mēnesi bija ilgusi pārbaude par SM iesniegumu. Plašākus komentārus par to, ko tieši kriminālprocesa ietvaros DP izmeklēs, Apse-Krūmiņa nesniedza.
Pēc neoficiālas informācijas, SM iesniegums pamatots ar faktu, ka "airBaltic" līgumam noteikta konfidencialitāte un bez pušu piekrišanas to nedrīkst publiskot. Iesniegumā SM aicināja noskaidrot, kā varējusi notikt līguma kopijas nopludināšana medijos.
SM ar iesniegumu DP vērsās 1.oktobrī - dienā, kad "pietiek.com" publiskoja bijušā satiksmes ministra, apvienības "Par labu Latviju" līdera Aināra Šlesera 2009.gada martā parakstīto līgumu.
Tiesa, ir šaubas par "pietiek.com" publiskotā dokumenta autentiskumu, jo, kā apgalvoja "pietiek.com", akcionāru līgumu parakstījis tikai Šlesers, savukārt atbildīgās amatpersonas norāda, ka uz dokumenta ir arī toreizējā SM valsts sekretāra Nila Freivalda paraksts.
1.oktobrī interneta vietnē "pietiek.com" publiskots, pēc lapas autoru sniegtās informācijas, "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valsti un "airBaltic" vadītājam Bertoltam Flikam piederošo uzņēmumu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas". Līgums noslēgts 2009.gada 4.martā, un to parakstījis SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" pārstāvis Alnis Vītols un toreizējais satiksmes ministrs Šlesers. Toreizējā SM valsts sekretāra Freivalda parakstam vieta ir atstāta, taču Freivalds to parakstījis nav.
Vietnes autori norāda, ka šis varētu būt iemesls, lai apstrīdētu līguma parakstīšanu vai vismaz Šlesera pilnvaras toreiz, pēdējās dienās, pirms ministra pilnvaru nolikšanas (Ivara Godmaņa (PLL) valdība krita 2009.gada 20.februārī, Valda Dombrovska ("Vienotība") valdību Saeima apstiprināja 12.martā) parakstīt līgumu bez valsts sekretāra apstiprinājuma, ko prasa kārtība, kādā valsts vārda jāparaksta komerciāli sadarbības līgumi.
Tikmēr portāls "Delfi" rakstīja, ka Freivalds ir parakstījis 2009.gada martā noslēgto nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" akcionāru sadarbības līgumu. Freivalds "Delfi" sacīja, ka līgumu parakstījis, jo citādi nemaz nevarēja notikt. Tieši viņš ir valsts kapitāldaļu turētājs, un, ja nebūtu viņa paraksta, tad līgums nebūtu spēkā.
Attiecībā uz interneta vietnē "pietiek.com" publiskoto līguma kopiju, kurā Freivalda paraksta nav, bijušais valsts sekretārs norādīja, ka nezina tā pirmavotu jeb veidu, kā dokuments nonācis plašākā sabiedrībā.
Pamatojoties uz publiskotajiem dokumentiem, "pietiek.com" autori apgalvo, ka 2009.gada 4.martā parakstītais akcionāru līgums mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Flikam piederošajai firmai SIA "Baltijas aviācijas sistēmas".
Vienīgais veids, kā valsts patlaban var īstenot ietekmi "airBaltic", ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir trīs vietas, "Baltijas aviācijas sistēmām" - divas vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums spēris soli pretim Flika kompānijai. Iepriekšējais "airBaltic" akcionāru līgums ar SAS paredzēja, ka valstij pienākas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, taču jaunajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošais uzņēmums var kontrolēt gan visu "airBaltic" menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.
Jaunais līgums paplašinājis "airBaltic" valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt lielus, līdz desmit miljoniem eiro jeb septiņiem miljoniem latu vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz vienam miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par trīs miljoniem dolāru. Šāda punkta jaunajā akcionāru līgumā nav.
Līdz ar to bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par "airBaltic" floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī pārdošanu, kā arī lidmašīnu nomu.
Savukārt telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka nu jau bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) nav izmantojis iespēju palielināt valsts teikšanu "airBaltic", kad valdība pirms pusgada lēma par līdzekļu ieguldīšanu aviokompānijā.
Pirms vēlēšanām Dombrovskis apsūdzēja savu politisko konkurentu Šleseru par to, ka viņš kā satiksmes ministrs noslēdzis valstij nelabvēlīgu līgumu ar Fliku. "Nekā personīga" uzzināja, ka Dombrovska valdības satiksmes ministrs Gerhards to atcēlis, bet reizē ar valdības lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu parakstījis jaunu akcionāra līgumu, kurā iekļauti tādi paši "valstij nelabvēlīgie nosacījumi".