Uzlabojoties laikapstākļiem, 32 % Latvijas iedzīvotāju plāno vairāk pārvietoties ar velosipēdu. Savukārt Lietuvā un Igaunijā uz velosipēdiem regulāri plāno sēsties 37 % un 41 % sabiedrības.
Lai arī ne tik aktīvi kā kaimiņvalstīs, tomēr, tuvojoties vasaras sezonai, liela daļa jeb 42 % Latvijas sabiedrības iecerējusi mainīt paradumus un vairāk pārvietoties ar velo un citiem aktīvās atpūtas transporta līdzekļiem, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Vienlaikus pērn Valsts policija (VP) fiksējusi rekordlielu velosipēdu zādzību skaitu, tomēr tikai retais ir apsvēris velo apdrošināšanu, un kopumā to izmanto tikai 2 % aptaujāto.
Paradumu maiņu, iestājoties siltākam laikam, apliecinājuši 43 % Latvijā aptaujāto, no kuriem 32 % atzina, ka biežāk plāno pārvietoties ar velosipēdu, savukārt vēl 11 % plāno aktīvi izmantot arī dažādus transporta līdzekļus, piemēram, elektroskūterus.
Baltijas valstu vidū visaktīvāk pārvietošanās paradumus iecerējuši mainīt Igaunijas iedzīvotāji - 55 %, no kuriem 41 % plāno aktīvāk pārvietoties tieši ar velo, savukārt Lietuvā 48 %, no kuriem aktīvāku velo izmantošanu iecerējuši 37 %.
36 % Latvijas, 37 % Lietuvas un 28 % Igaunijas iedzīvotāju neplāno mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus, un visbiežāk tā atzinuši iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.
“Velosipēds allaž ir bijis iecienīts pārvietošanās un aktīvās atpūtas līdzeklis pietiekami plašai sabiedrības daļai, taču Covid-19 ietekme uz cilvēku ikdienu un pārvietošanās paradumiem velo pozīcijas ir stiprinājusi. Pandēmija veicinājusi gan ikdienas pārvietošanās, gan ceļošanu paradumu maiņu, arvien biežāk izvēloties velosipēdus gan ikdienā, gan dodoties iekšzemes ceļojumos. Diemžēl pieaugot velosipēdistu skaitam, arī velo zagļu aktivitāte pērn sasniegusi nebijušus apmērus,” saka bankas Citadele valdes locekle Rūta Ežerskiene.
Velo apdrošināšanu visbiežāk apsvēruši tieši Latvijas iedzīvotāji, liecina Baltijas iedzīvotāju veiktā aptauja. Teju katrs desmitais velo lietotājs ir apsvēris iegādāties velosipēda apdrošināšanu pret negadījumiem un zādzībām, savukārt visaktīvākie velo polišu turētāji Latvijā ir vecumā no 40 - 49 gadiem. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā velosipēda apdrošināšanu iegādāties apsvēruši tikai 7 % un 6 % no aptaujātajiem.
Kopš 2018. gada VP reģistrētas 6517 velosipēdu zādzības. Garnadžiem visaktīvākais bijis tieši 2020. gads, kad fiksētas 2678 velosipēdu zādzības, kas ir par 66 % vairāk nekā gadu iepriekš. Nepatīkamo statistiku turpina arī 2021. gada sākums - šī gada janvārī reģistrētais 89 zādzības, kas pēdējo četru gadu griezumā ir attiecīgā mēneša pārliecinošs antirekords, liecina VP sniegtā informācija.
“Līdz ar sausā un saulainā laika iestāšanos, velosezona kļūst arvien aktīvāka. Lai nebūtu jāsaskaras ar nepatīkamiem pārsteigumiem un velosipēds nenonāktu garnadžu rokās, Valsts policija atgādina parūpēties par sava velosipēda drošību - aicinām tos reģistrēt, tas var būtiski palīdzēt policijas darbā, lai nozagšanas vai nozaudēšanas gadījumā atdotu velosipēdu tā likumīgajam īpašniekam. Tāpat velosipēds ir ne tikai jāpieslēdz, bet tas jādara arī pareizi - jābūt drošam un izturīgam saslēgam, kā arī tas jāpieslēdz drošās vietās, saslēdzot riteni kopā ar rāmi. Ja tomēr velosipēds ir ticis nozagts, tad atgādinām, ka par to ir nekavējoties jāziņo policijai, zvanot pa tālruņa numuru 110,” saka Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Statistika liecina, ka visaktīvāk velosipēdu zagļi uzdarbojas laika posmā no maija līdz septembrim, kad vidēji valstī ik mēnesi tiek nozagti aptuveni 240 - 305 transporta līdzekļi. Pēdējos trīs gados zādzību pīķis novērots 2020. gada jūnija mēnesī, kad likumsargi fiksējuši 370 pārkāpumus.
Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par pārvietošanās paradumu maiņu veica pētījumu aģentūra Norstat, aptaujājot 1004 respondentus Latvijā, 1000 Lietuvā un 1000 Igaunijā. Respondenti ir vecumā no 18 līdz 74 gadiem, un izlase ir reprezentatīva.