Rīgas apgabaltiesa šodien slēgtā tiesas sēdē sākusi izskatīt krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību, personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai un sutenerismu apsūdzēts modeļu aģentūras "Modeles.lv" vadītājs Ruslans Tihonovs.
Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos daļēji atzīst. Šodien lietā tika uzsākta tiesas izmeklēšana, taču vairāku liecinieku un cietušo neierašanās dēļ lietas izskatīšana tika atlikta uz 29.oktobri plkst.13.
Kā ziņots, pavasarī Valsts policija nāca klajā ar paziņojumu, ka tai izdevies atklāt divas modeļu aģentūras, kuru aizsegā nepilngadīgas meitenes un sievietes no Latvijas tikušas vervētas un nosūtītas uz dažādām Eiropas valstīm seksuālai izmantošanai.
Viena no aģentūrām bijusi "Modeles.lv". Saskaņā ar domēnu reģistru domēns "modeles.lv" reģistrēts SIA "RT kompānija". Kā liecina "Lursoft" datubāze, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Tihonovs, kuram savulaik arī piederējušas uzņēmuma daļas. Patlaban gan viņš nav šī uzņēmuma īpašnieks.
Kā iepriekš pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja 2.nodaļas jeb nodaļas cīņai ar cilvēku tirdzniecību priekšnieks Artūrs Vaišļa, modeļu aģentūras vadītājs, 1974.gadā dzimis Latvijas pilsonis Ruslans, vervējis meitenes uz dažādām Eiropas valstīm - Lielbritāniju, Franciju, Itāliju, Vāciju, Somiju, kā arī ārpus Eiropas Savienības uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem seksuālo pakalpojumu sniegšanai vairākiem pastāvīgiem ļoti bagātiem klientiem. Puse no seksuālo pakalpojumu sniegšanas rezultātā saņemtās atlīdzības parasti tikusi pašam Ruslanam.
Kopā ar šo Latvijas pilsoni līdzdarbojies arī kāds Krievijas pilsonis A. Tieši viņš izvēlējies, kuras meitenes no Ruslana modeļu aģentūras nosūtīt šai verdzībai. Krievijas pilsoni aizturējušas Lielbritānijas tiesībsargājošās institūcijas, un pret viņu tiesvedība sākta jau iepriekš.
Savukārt šā gada 12.maijā Latvijas pilsonis Ruslans atzīts par aizdomās turamo Krimināllikuma (KL) 154.1 panta 2.daļā un 165.1 panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.
Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija iepriekš liecināja, ka Tihonovs apsūdzēts pēc KL 154.1 panta 2.daļas, 165.1 panta 2.daļas un 165.panta 2.daļas.
KL 154.1 panta 2.daļā minētais noziedzīgais nodarījums ir cilvēku tirdzniecību, ja tā izdarīta ar nepilngadīgām personām, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta atkārtoti. Par to paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.
KL 165.1 panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir personas nosūtīšana ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, ja tā izdarīta iedzīvošanās nolūkā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta atkārtoti. Likumā paredzētais sods par šādām darbībām ir brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Savukārt KL 165.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir sutenerisms jeb tādas personas izmantošana iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju. Šī panta 2.daļā paredzētas tādas pašas darbības, ja tās izdarījusi personu grupa vai arī tās izdarītas attiecībā uz nepilngadīgām personām. Par to paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu.
Saskaņā ar izmeklētāju noskaidroto iztiesājamās krimināllietas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad uz aizdomu pamata par iespējamu cilvēku tirdzniecību Lielbritānijā, Sauthemptonas lidostā, tika iztaujātas divas nepilngadīgas 16 un 17 gadu vecas Latvijas pilsones, kuras pateica, ka pēc atlidošanas galapunktā viņām jādodas uz viesnīcu, kur viņām ir rezervētas istabas un sagaidīs vīrietis A. Viena no nepilngadīgajām tikai lidmašīnā no otras meitenes uzzināja, ka viņas tiek sūtītas pie vīrieša seksuālo pakalpojumu sniegšanai, solot par to 1000 eiro (ap 710 latu) katrai.
Kā iepriekš norādīja policijas pārstāvis Vaišļa, iegūtā informācija liecināja par nepārprotamu bērnu tirdzniecības gadījumu. Uz aizdomu pamata par nepilngadīgo meiteņu pasūtīšanu seksuālajai izmantošanai Lielbritānijā tika aizturēts Krievijas pilsonis A. Pret personu grupu, kura, darbojoties abās valstīs, mēģināja nosūtīt no Latvijas meitenes seksuālai izmantošanai uz Lielbritāniju, izmantojot Latvijas policijas sakaru virsnieka Lielbritānijā atbalstu, 2008.gadā 17.septembrī tika sākta kopēja izmeklēšana ar Lielbritānijas policiju pēc KL 154.1 panta 2.daļas.
Uz aizdomu pamata par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu šā gada 27.janvārī tika aizturēts agrāk nesodītais jau minētais Ruslans, kurš vēlāk tika atzīts par aizdomās turamo minētā noziedzīgā nodarījuma īstenošanā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā, lūdzot tiesisko palīdzību Apvienotajai Karalistei, tika iegūta informācija, ka modeļu aģentūras vadītājs Ruslans mantkārīgā nolūkā nodarbojies ar sieviešu un Latvijas nepilngadīgu meiteņu vervēšanu un nosūtīšanas organizēšanu uz dažādām ārvalstīm seksuālai izmantošanai. Ruslans bijis pazīstams ar Krievijas pilsoni A., pēc kura lūguma viņš regulāri sūtījis paziņam savas modeļu aģentūras meiteņu fotogrāfijas. Pēc tam A. izvēlējies tīkamākās meitenes, kuras vēlāk pēc viņa norādēm tikušas nosūtītas uz dažādām Eiropas valstīm, iepriekš pastāstīja policijas pārstāvis Vaišļa.
Pēc Apvienotās Karalistes Kroņa prokuratūras sniegtās informācijas, Krievijas pilsonim A. ir uzrādīta apsūdzība par personu iesaistīšanu prostitūcijā.
Vaišļa iepriekš norādīja, ka naudas vilinājums bijis galvenais faktors, kādēļ meitenes piekritušas šādām saistībām. Piemēram, "strādājot pie Ruslana bagātajiem klientiem", modelēm solīta milzu nauda par vienu pakalpojumu - no 800 eiro (562 latiem) līdz pat 4000 eiro (2811 latu), kā arī ceļojumi. Dažai labai meitenei pat ceļojums licies dāsns atalgojums, jo pirms tam nekāda pārticība neesot bijusi.
Daļa no cietušajām meitenēm tagad atrodas Latvijā, strādā arī citos darbos, citas meitenes turpina iesākto arodu ārvalstīs.
Vaišļa uzsvēra, ka šī ir viena no pirmajām lietām Latvijas vēsturē, kad ir izdevies pierādīt cilvēku tirdzniecību modeļu aģentūru aizsegā. Pierādījumi galvenokārt balstoties uz personu liecībām un abu pušu konfrontācijas laikā sniegtajām atbildēm. Šādas lietas esot ļoti grūti pierādāmas, jo meitenes nelabprāt sniedz liecības, nevēloties atminēties pagātni.
Par to, vai izmeklētāju gūtie pierādījumi ir pietiekami apsūdzētā atzīšanai par vainīgu, būs jālemj tiesai.