Noraidīta Baltkrievijas uzņēmuma prasība piedzīt no "LatRosTrans" vairāk nekā 66 miljonus eiro

© Pixabay

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību, līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

Atzinumu par minēto dokumentu neatbilstību starptautiska līguma tiesiskajai dabai apelācijas instances tiesa balstījusi uz minēto dokumentu vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu. Konstatēdama, ka dokumentus attiecīgi pilnvarotas valsts amatpersonas nav parakstījušas un tie attiecīgajās starptautiskās institūcijās nav reģistrēti, kā arī nav publicēti, apgabaltiesa izdarījusi pamatotus secinājumus par šo dokumentu neatbilstību starptautiskiem līgumiem, ar kuriem Latvijas valsts būtu atdevusi īpašuma tiesības uz tehnoloģisko naftu Baltkrievijai vai tās uzņēmumam.

Iepriekš vēstīts, ka Novopolockas republikāniskais unitārais naftas transportēšanas uzņēmums "Družba", kura tiesību pārņēmēja lietā ir atklātā AS "Gomeļtransņeftj Družba", iesniedza tiesā prasību, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta, kas atrodas "LatRosTrans" piederošajos naftas vados, ir prasītājas īpašums. Sākotnēji prasītāja lūdza tiesu atzīt prasītājai īpašuma tiesības un valdījumu, kā arī aizliegt "LatRosTrans" bez prasītājas piekrišanas lietot, vai izmantot tehnoloģisko naftu, kas atrodas "LatRosTrans" piederošo maģistrālo naftas cauruļvadu "Polocka-Ventspils" un "Polocka-Birži-Mažeiķi" lineārajā daļā, naftas pārsūknēšanas staciju "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste" un naftas pieņemšanas - nodošanas punkta "Ventspils" iekšējos cauruļvados.

Apelācijas instances tiesā, precizējot prasību, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no "LatRosTrans" atprasāmās naftas vērtību un piedzīt no "LatRosTrans" zaudējumus sakarā ar izsūknēto naftu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā 2018.gada 7.jūnijā, Latgales apgabaltiesa prasību daļēji apmierināja un piedzina no "LatRosTrans" "Polocktransneft Družba" labā zaudējumus 66 744 966 miljonus eiro, kā arī valsts nodevu 66 883 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 49 800 eiro. Kopējā summa bija 66 861 649 eiro.

AT, izskatot lietu sakarā ar "LatRosTrans" kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 7.jūnija spriedumu, apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais