Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas materiāliem ir uzsācis kriminālprocesu par VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem, raksta portāls "pietiek.com".
Kriminālprocess uzsākts saistībā ar LVRTC un bijušo Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu lēmumiem par virszemes televīzijas ieviešanu, ko īsteno "Lattelecom" sadarbībā ar firmu "Hannu digital".
Izmeklēšanā akcents likts uz to, vai, atļaujot "Lattelecom" virszemes TV ieviešanai piesaistīt partneri - kompāniju "Hannu digital", pamatoti tika palielinātas ciparu TV ieviešanas izmaksas, vai šis lēmumus bijis saprātīgs un ekonomiski pamatots un vai atbildīgās amatpersonas nav pārkāpušas pilnvaras.
Informāciju par to, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess par LVRTC amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, pirmdien "pietiek.com" oficiāli apstiprināja biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga. Sīkāk KNAB izmeklēšanas gaitu viņa nekomentēja.
Taču portālam kļuvis zināms, ka kriminālprocesa ietvaros uzmanība pievērsta tā laika SM un LVRTC amatpersonām un viņu atbildībai, akceptējot "Hannu digital" kā "Latttelecom" partneri virszemes TV ieviešanā.
Konkurss par virszemes TV ieviešanu notika 2008.gada rudenī, satiksmes ministra amatu tolaik ieņēma Ainārs Šlesers (PLL), atgādina "pietiek.com".
VK revīziju LVRTC pabeidza 2009.gada beigās. Tajā VK secināja, ka "Lattelecom" īstenotā digitālās TV ieviešana, par partneri piesaistot "Hannu digital", šo projektu sadārdzinājusi aptuveni par 3,8 miljoniem latu.
No VK atzinuma izrietēja - ja "Hannu digital" vietā ciparu apraidi Rīgā un apkārtnē nodrošinātu LVRTC, izmaksas būtu lētākas. VK revīzijā arī atzina, ka LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības Rīgā un Rīgas reģionā par labu "Hannu digital", kas vienlaikus izraisīja arī papildu maksājumu veikšanu, tādējādi sadārdzinot tarifus raidorganizācijām un pastarpināti galalietotājiem - televīzijas programmu skatītājiem.
Tāpat VK pauda bažas par SM rīkotā digitālās TV ieviešanas konkursa godīgumu, norādot, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez "Hannu digital" pakalpojumiem nevarētu iztikt. Tas ir, nolikums prasīja, lai konkursa uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt, bija "Hannu digital". Līdz ar to SM izsludinātā konkursa uzvarētājs varēja būt tikai tāds konkursa dalībnieks, kuram bija vienošanās ar "Hannu digital" par sadarbību.
"Hannu digital" iekārtas nodrošina ciparu televīzijas apraidi Rīgā un Rīgas rajonā. Šī kompānija ir pirmās digitālās TV ieviešanas mēģinājumā iesaistītās britu pastkastītes firmas "Kempmayer Media Ltd." mantiniece, apgalvo "pietiek.com". "Hannu digital" esot cieši saistīta ar ekspremjeru Andri Šķēli (PLL), kurš, iespējams, esot viens no "Hannu digital" slēptajiem īpašniekiem.
Par slēptu "Hannu digital" īpašnieku Šķēle, iespējams, kļuvis, šīs kompānijas īpašuma daļās pārvēršot (restrukturizējot) daļu no 10,4 miljonu dolāru lielā aizdevuma, kuru 2006.gada decembrī izsniedza telekompānijas LNT šefam Andrejam Ēķim, lai viņš no LVRTC meitasfirmas "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" varētu atpirkt "Kempmayer" lietas ietvaros piegādātas iekārtas.
Neilgi pēc tam, kad VK nāca klajā ar revīzijas atzinumu, izskanēja versija, ka "Hannu digital" projektam piesaistīta, lai, iespējams, segtu izdevumus, kas Šķēlem radās saistībā ar aizdevumu Ēķim.
Oficiāli "Hannu digital" īpašniece kopš šā gada pavasara ir SIA "Stratēģiskie risinājumi" (90%), tās vienīgais īpašnieks un pārstāvis ir Ilo Lošaks.
Šķēle nav atzinis, ka būtu slēpts "Hannu digital" īpašnieks; viņš vairākkārt uzsvēris, ka 10,4 miljonu dolāru kredīta saistības ir nokārtotas.
Pēc VK revīzijas KNAB uzsāktais kriminālprocess ir otrā reize, kad tiesībsargājošās iestādes ķeras klāt procesiem, kas saistīti ar digitālās TV ieviešanu.