Lietā par nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzētajam uzņēmējam un eksministram Aināram Šleseram pastāv iespēja valstij samaksāt vairākus miljonus eiro un vienoties par sodu.
Prokurors Monvīds Zelčs aģentūrai LETA skaidroja, ka, atsaucoties uz Šlesera aizstāvības aicinājumu par iespējamo vienošanos par sodu, viņš informējis apsūdzēto par šāda procesa nosacījumiem.
Pamatnosacījums šādai vienošanai ir samaksāt noteiktu summu, kurā ietverta arī kaitējuma atlīdzība. Kopumā tie būtu vairāki miljoni eiro. Ja apsūdzētais piekristu segt šo summu, tad varētu runāt par vienošanos par sodu, kas iespējams vieglāks, nekā likumā paredzēts, skaidroja Zelčs.
Patlaban saskaņā ar likumu par Šleseram inkriminēto nodarījumu - krāpšanu lietā apmērā - var piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem.
Prokurors norādīja, ka līdzīga informācija par iespējamās vienošanās nosacījumiem izteikta arī pārējiem astoņiem apsūdzētajiem. Plašākus komentārus prokurors nesniedza.
Šlesers, kurš jau iepriekš medijos noliedzis savu dalību nelikumībās. Viņš aģentūru LETA informēja, ka esot atsaucīgs prokurora veiktajai izmeklēšanai, taču vienošanai par sodu nevarot piekrist.
Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.
Deviņas personas apsūdzētas par par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Prokurors Monvīds Zelčs neatklājot apsūdzēto vārdus aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.
Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital".
Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.