Pēc krāpnieku aicinājuma investēt kriptovalūtā, sieviete zaudē vairākus tūkstošus eiro

© AFP/Scanpix

Valsts policija atgādina, ka joprojām tiek fiksēti gadījumi, kad iedzīvotāji kļūst par finanšu krāpnieku upuriem un zaudē lielas naudas summas. Viens no šādiem gadījumiem reģistrēts 18.martā.

18. martā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknis saņēma iesniegumu no 1950.gadā dzimušas sievietes, kura ziņoja, ka 2021.gada 21.janvārī veica maksājumu 16 tūkstošu eiro apmērā uz kādu kriptovalūtas bankas kontu ar mērķi veikt finanšu investīcijas kriptovalūtas investīciju biržā.

Sieviete pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā, taču minēto darījumu veica izmantojot Latvijas bankas kontu.

No iesnieguma secināms, ka krāpnieciskās darbības attiecība pret sievieti tika veiktas Lielbritānijā, kas liecina par to, ka šī ir ne tikai Latvijā sastopama krāpniecības shēma, bet gan starptautiska līmeņa problēma.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai un vienīgi krievu valodā, kas stādās priekšā, kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī par dažādu cita aroda "finanšu speciālistiem". Minētie "finanšu speciālisti" pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību visā procesā, lai uzsāktu investīcijas.

Pēdējā laikā viens no aktuālākajiem krāpšanas veidiem, kad iedzīvotājiem tiek piedāvāts ieguldīt finanses virtuālās interneta platformās. Respektīvi, iedzīvotāji periodiski saņem telefona zvanus no nezināmām personām, kas uzdodas par finanšu brokeriem vai citiem finanšu speciālistiem.

Minētie “finanšu speciālisti” pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību procesā, lai uzsāktu veikt investīcijas. Ārvalstīs reģistrētas investīciju kompānijas, kas nav saņēmušas atļauju no FKTK savas darbības veikšanai Latvijas teritorijā, aktīvi piedāvā ieguldīt naudas līdzekļus ar nolūku gūt peļņu, iemaksājot tos brokeru kompāniju kontos, bet ne ieguldītie līdzekļi, ne dividendes, kā rada pieredze, netiek izmaksāti. Kā platforma reklāmai var tikt izmantotas viltus ziņu lapas, no kurām lietotāji, šajās lapās aizpildot dažādas aptauju anketas, var tikt novirzīti uz krāpnieciskajām lapām, kur tiek piedāvāts ieguldīt naudu kriptovalūtās.

Lai pasargātu sevi, Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt pārlieku uzticīgiem, sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgos e-pastos saņemtas saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju!

Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to iespējams ziņot vēršoties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā aplikācijā "Mana Drošība".

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais