Viltus finanšu brokeri no sievietes izkrāpj 6 000 eiro

© Pixabay

Viltus finanšu brokeri no sievietes Kārsavas novadā šomēnes izkrāpuši vairāk nekā 6000 eiro, informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte.

Apkrāptā ir kāda 1962.gadā dzimusī Mērdzenes pagasta iedzīvotāja. "Finanšu brokeri" no viņas izkrāpuši vairāk nekā 6000 eiro.

Policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu.

VP aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai un vienīgi krievu valodā, sauc sevi par finanšu brokeriem vai arī par dažādu citu veidu "finanšu speciālistiem".

"Minētie "finanšu speciālisti" pārliecina cilvēkus sākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijā nereģistrētās virtuālas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību visā procesā, lai sāktu investēšanu," pielietoto shēmu aprakstīja Kursīte.

Saziņas procesā, potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot piedāvājumam, komunikācija krievu valodā turpmāk notiek, izmantojot "Skype". Mēģinot sākt komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst ka nerunā latviski. Ar "finanšu speciālistu" palīdzību uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek sākta investīciju ieguldīšana.

"Tādā veidā piesaistot personas, kuras piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē, veikt dažādas finanšu darbības, rezultātā vairākos maksājumos tiek pārskaitītas dažādas naudas summas," skaidroja VP.

Turpinot komunikāciju ar krāpniekiem, pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības, pērkot un pārdodot dažādas akcijas, kā arī veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no darbībām iegūst peļņu.

Komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, "finanšu speciālisti" izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs. Sarunas starp ieguldītājiem un "finanšu speciālistiem" notiek krievu valodā, taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās. VP veic pārbaudi par šāda veida gadījumiem.

"Ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka šādi noziegumi ir veikti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs," informēja Kursīte.

Pirms investīciju platformu izmantošanas policija aicina pārliecināties, ka izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci.

Policija arī aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai arī iepazīstoties sociālos tīklos ar virtuālajiem lietotājiem. Tāpat nevajadzētu nevienam izpaust savus un kredītkaršu datus.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.