Covid-19: policija sākusi administratīvo procesu par nelikumīgu pagarinātāja pārdošanu

Attēlam ir ilustratīva nozīme © pexels.com

Kontrolējot Covid-19 ierobežojumus, Valsts policija sākusi administratīvā pārkāpuma procesu pret uzņēmumu par pagarinātāja nelikumīgu pārdošanu Stopiņu novadā.

Sociālajos tīklos vairāku cilvēku neizpratni raisījusi publiskota kādam pircējam nosūtīta Valsts policijas vēstule. Tajā rakstīts, ka Salaspils iecirknī sākts administratīvā pārkāpuma process par to, ka 6.februārī tirdzniecības centrā "Sāga" vienā no veikaliem šī persona iegādājusies aizliegto preci - pagarinātāju. Policija informē, ka administratīvā pārkāpuma process tiks izskatīts un lēmums pieņemts rakstveidā.

Valsts policijas preses pārstāve Krista Andersone aģentūrai LETA paskaidroja, ka 6.februārī, Salaspils iecirkņa policisti veica epidemioloģisko drošības prasību kontroli tirdzniecības vietās.

Konkrētajā gadījumā tirdzniecības centrā konstatēts, iespējams, administratīvais pārkāpums, jo notikusi neatļautu preču tirdzniecība. Policija konstatēja, ka klients kopā ar veikala pārdevēju uz vietas veikalā aplūko preču klāstu un izvēlas nepieciešamo preci, bet pēcāk pārdevējs klientam iziet no veikala, pasūtīt šo preci attālināti, un tad nākt atpakaļ veikalā to saņemt.

Konstatējot iespējamu pārkāpumu, likumsargs piegāja pie pircēja un uzrādīja dienesta apliecību. Pats pircējs no paskaidrojuma sniegšanas atteicās.

Notikuma vietā ieradās arī kolēģi no Salaspils iecirkņa, kuri attiecīgi pieņēma paskaidrojumu administratīvajā procesā arī no pārdevēja.

Par notikušo sākts administratīvais process pret komersantu, nevis pircēju. Pircējam minētā vēstule nosūtīta, lai viņš sniegtu paskaidrojumu par radušos situāciju. Viņš administratīvā pārkāpuma procesā figurē kā liecinieks, norādīja policijā.

Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais