Par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta pārkāpumiem aktīvajā tiesvedībā pašlaik atrodas 40 sūdzību, un desmit no tām ir par neatbilstošiem apstākļiem brīvības atņemšanas vietās. Runa ir par Latvijas cietumiem un policijas izolatoriem.
Sabiedrības uzmanību apstākļiem ieslodzījuma vietās saasināja nesenais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums par labu izvarotājam Igoram Bazjakam. Taču, kā noskaidrojusi Neatkarīgā, viņš nebūt nav pirmais, kas saņem šādu kompensāciju. Vienīgi viņa pastrādātais noziegums ir tik briesmīgs, ka sabiedrības vairākumam grūti akceptēt jebkādu pretimnākšanu šim cilvēkam. Jau vēstījām, ka meitene pēc notikušā sajuka prātā, bet viņas tēvs izdarīja pašnāvību.
Taču arī citās lietās Latviju uzvarējušie tiesāti par smagiem noziegumiem. Piemēram, Mihails Farbtuhs par 31 Latvijas ģimenes izsūtīšanu uz Sibīriju 1940. un 1941. gadā.
Savukārt Viktors Jeronovičs lielāko daļu mūža pavadījis cietumos, izciešot sodus par zādzībām un laupīšanām. Latvijas Avīze rakstīja, ka pērn sev labvēlīgo 5000 eiro vērto ECT spriedumu viņš sagaidīja savā kārtējā cietumu sesijā – šoreiz par narkotiku tirdzniecību.
Šādā kompānijā lāgā neiederas Arnis Kadiķis, kurš, piedaloties kādā tiesas procesā kā apsūdzētā konsultants, parādījis tiesnesei rupju žestu un par to 15 diennakšu pavadīja Liepājas policijas izolatorā.
Kopējais prasību skaits pret Latvijas valsti ir lielāks, taču četrās lietās ECT pieņēmusi prasītājiem nelabvēlīgu lēmumu, proti, viņu pretenzijas noraidījusi. Kā skaidro Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine, katrā lietā apstākļi tiek vērtēti individuāli un viens spriedums, kas attiecas uz Daugavpils cietumu, nenozīmē, ka visi tur ieslodzītie automātiski var cerēt uz kompensācijām. Tiesa gan, Latvijas un citu jauno ES dalībvalstu noziedznieku izredzes uzvarēt objektīvi ir augstākas. Vecajās dalībvalstīs cilvēktiesību tradīcijas tiek koptas krietni ilgāk un ieslodzītajiem ar tādiem pašiem tiesu procesiem izdevies piespiest savas valdības uzbūvēt kvalitatīvus cietumus. MK pārstāvja birojs informē, ka pēdējo piecu gadu laikā neviena Bazjaka lietai līdzīga pret vecajām dalībvalstīm nav rosināta.
Savukārt Lietuva ar taisnības cīnītājiem no cietumiem mokās tāpat kā Latvija. 2009. gada 18. februārī lietā Savenkovs pret Lietuvu – ECT par labu prasītājam lika izmaksāt 5000 eiro lielu morālā kaitējuma atlīdzību. Šādi novērtēts gads neatbilstošos ieslodzījuma apstākļos, kā arī 8. panta pārkāpums, tātad korespondences noslēpuma neievērošana.
Svaigāks spriedums – šā gada 15. septembrī – ir lietā Ciupercesku pret Rumāniju. Ieslodzītā 15 mēnešu pārapdzīvotā cietumā valstij izmaksājuši 14 000 eiro. MK pārstāve I. Reine vēsta, ka pēdējos piecos gados tieši Rumānijas cietumu stāvokli ECT spiesta analizēt visbiežāk. Piespriestās summas svārstās no 3000 līdz 10 000 eiro par ieslodzījuma laika periodiem no 13 dienām līdz četriem gadiem.
Līdz šim absolūti lielākā kompensācija par līdzīgu pārkāpumu kā lietā Bazjaks pret Latviju, bija lietā Artjomovs pret Krieviju. Par nepilnu mēnesi Cilvēktiesību konvencijai neatbilstošos apcietinājuma apstākļos tika piespriesti 54 600 eiro par morālo kaitējumu. Šis spriedums, tāpat kā Bazjaka lietā, vēl nav stājies spēkā.