No nākamā gada plānots likvidēt, pievienojot citām, divas prokuratūras - Muitas lietu prokuratūru un Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūru, to šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Tādējādi no pašreizējām 45 prokuratūras iestādēm 2011.gadā varētu pastāvēt 43.
Pēc Kalnmeiera teiktā, nav finansiāli izdevīgi uzturēt tik mazu prokuratūras iestādi, kāda ir Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra. Tās funkcijas plānots nodot Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai.
Arī Muitas lietu prokuratūras uzturēšana esot finansiāli neizdevīga, jo Rīgā kriminālprocesi, kas piekritīgi šai prokuratūrai, gadā esot aptuveni 50 līdz 60, bet pārējās lietas, kas saistītas ar kontrabandu, tiek sāktas reģionos, galvenokārt Ludzā, Krāslavā, Bauskā un Daugavpilī. Patlaban Muitas lietu prokuratūras prokurori, lai izmeklētu šīs lietas, no Rīgas dodas uz reģioniem, kas izmaksā ļoti dārgi. Šīs prokuratūras funkcijas plānots sadalīt divām prokuratūrām - Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai un Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūrai.
Kalnmeirs komisijas deputātus informēja par prokuroru nevienmērīgo darba noslodzi, ko paredzējis pārskatīt. Lai nokomplektētu štata vietas prokuratūrās, kurās ir ļoti liela noslodze, plānots prokurorus no mazāk noslogotām iestādēm pārcelt darbā uz citu prokuratūru. Jau patlaban esot apzināti tie, kuri labprāt piekristu šādai rotācijai. Tomēr tiem, kuri nepiekritīs, draud atlaišana no darba. Kalnmeiers pauda savu nostāju: "Ja prokurori nepiekritīs pārcelties, būs štatu samazināšana. Ja viņi negribēs ieņemt vakantās štata vietas, tad būs pavēle par atlaišanu."
Visvairāk kadru trūkst tieši Rīgas prokuratūrām. Vēl šogad plānots izsludināt jauno prokuroru konkursu, kuri darbu varētu sākt nākamgad. Kalnmeiers aģentūrai LETA vēl nevarēja pateikt, cik jauno prokuroru plānots pieņemt darbā. Tas nenoliedzami ir saistīts arī ar nākamā gada budžetu, kura cipari prokuratūras vadībai vēl nav zināmi.