Tiesa no valsts piedzen 700 eiro par prokurora Cinkmaņa pieļauto kļūdu Sprūda krimināllietā

Pirmās instances tiesa nolēmusi, ka valstij kādam vīrietim jāmaksā 700 eiro liela atlīdzība par prokurora Ulda Cinkmaņa pieļauto kļūdu bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda krimināllietā.

Pērn februārī Ģenerālprokuratūrā tika saņemts kāda vīrieša iesniegums par nemantiskā kaitējuma 5000 eiro apmērā atlīdzināšanu. Vīrietis bija liecinieks Sprūda krimināllietā.

Iesniegumā norādīts, ka 2018.gada rudenī prokurors Cinkmanis, izsniedzot kriminālprocesa materiālus apsūdzētajām personām un viņu aizstāvjiem, cita starpā šajos materiālos iekļāvis vīrieša personas datus, kā arī visu informāciju par viņa veselības stāvokli.

Ģenerālprokuratūra pērn aprīlī nolēma daļēji apmierināt vīrieša pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu un Latvijas Republikas vārdā atvainoties viņam par nodarīto morālo kaitējumu. Pārējā daļā vīrieša pieteikums tika noraidīts.

Prokuratūras dienesta pārbaudē konstatēts, ka Cinkmanis bija izsniedzis dokumentus, kas satur ziņas par personas datiem, tostarp uzziņu par vīrieša dzīvesvietu, telefona numuru, e-pasta adresi, izdrukas no "Personu datu pārlūka" un atsevišķas krimināllietas materiālu kopijas par minētā vīrieša veselības stāvokli.

Ar šādu rīcību prokurors bija pieļāvis likuma pārkāpumu. Ar toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera 2019.gada novembra pavēli Cinkmanim par nolaidību, pildot amata pienākumus, piemērots disciplinārsods - piezīme.

Konkrētajā gadījumā netika konstatēts, ka prokurora nelikumīgas rīcības rezultātā būtu iestājušās smagas sekas, līdz ar to pārkāpuma konstatēšana un prokurora disciplināra sodīšana, kā arī rakstveida atvainošanās ir atbilstoša atlīdzība par pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu.

Nepiekrītot lēmumam, liecinieks vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņam tiktu atlīdzināts nemantiskais kaitējums 5000 eiro apmērā.

Tiesa pagājušajā nedēļā nolēma uzlikt pienākumu atbildētājai Latvijas Republikai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izmaksāt vīrietim atlīdzinājumu par nodarīto nemantisko kaitējumu 700 eiro apmērā. Pārējā daļā vīrieša pieteikums noraidīts.

Tāpat tiesa nolēma piespriest no Latvijas Republikas par labu vīrietim samaksāto valsts nodevu 30 eiro apmērā, atlīdzinot to no Ģenerālprokuratūras budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokuratūra pēc iepazīšanās ar spriedumu lems par tā pārsūdzēšanu.

Jau ziņots, ka Cinkmanis bija viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Sprūda lieta patlaban atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas lietā. 2019.gadā noraidījumu Cinkmanim pieteica Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, paužot uzskatu, ka prokuroram ir personisks konflikts ar Sprūdu. Bijušais administrators iepriekš bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā par Cinkmaņa iespējamām nelikumīgām darbībām ar personu datiem un tā rezultātā sākta disciplinārlieta pret Cinkmani.

Tiesa apmierināja advokāta pieteikto noraidījumu un noņēma Cinkmani no krimināllietas. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš skaidroja, ka prokurors pieļāvis vairākus Kriminālprocesa likuma 375.panta trešās daļas pārkāpumus. Tā paredz, ka informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu, izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, dzīvesvietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru, proti, adresi, uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

Tiesnesis skaidroja, ka gandrīz visos izsniegtajos krimināllietas materiālu sējumos bija atrodamas lietas lapas ar kriminālprocesā iesaistīto personu datiem, personas kodiem un dzīvesvietām, kas saskaņā ar minētās normas nosacījumiem, ir paredzētas tikai tām amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu. Tāpat lietas materiālos bija atrodami dati par Sprūda un citu personu veselības stāvokli.

Savukārt dažos izsniegtajos krimināllietas materiālu sējumos bija dati no elektroniskā notikumu žurnāla, kas satur detalizētas ziņas par citiem, ar krimināllietu nesaistītiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajām personām, ar ko, iespējams, pārkāpts ne vien šajos kriminālprocesos iesaistīto liecinieku un citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet arī prettiesiski izpausts izmeklēšanas noslēpums.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.