Covid-19 pandēmija un tās ierobežojumi nav ietekmējuši prostitūcijas aktivitāti. Viens no situācijas skaidrojumiem esot tas, ka atbildīgās iestādes vēl nav virzījušas likumprojektu par administratīvo sodu ieviešanu šajā jomā.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses sekretārs Toms Sadovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka saskaņā ar policijas novērojumiem prostitūcijā iesaistīto personu aktivitāte pandēmijas laikā nav gājusi mazumā.
Tas esot likumsakarīgi, jo patlaban nav pieņemts jauns administratīvais regulējums, kas regulētu šo jomu un paredzētu administratīvus sodus. "Šajā parādībā iesaistītās personas to apzinās un šo situāciju nevairās izmantot," piebilda Sadovskis.
Neskatoties uz to, ka kopš 2020.gada vasaras nepastāv regulējums, policijai par Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu ir izdevies pie administratīvās atbildības saukt gan prostitūcijā iesaistītās personas, gan klientus.
"Personas, piemēram, sauktas pie atbildības par nereģistrēšanos ieceļotāju sistēmā, jo ir bijuši gadījumi, kad sievietes peļņas nolūkos iebraukušas no bijušajām padomju republikām. Tāpat personas sodītas par distances neievērošanu. Katrā ziņā tas nav normāli, ka viena likuma robi tiek lāpīti ar ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem," norādīja Sadovskis.
Latvijā lielākoties prostitūciju veido tā saucamā ielu prostitūcija, taču pastāv arī eskorta servisi, norādīja Sadovskis.
Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA noskaidroja, ka krimināltiesību jomā regulējums par prostitūciju jau patlaban ir spēkā un nemainās, savukārt Administratīvās atbildības likumā regulējuma vēl nav.
Diskusija prostitūcijas jaunajā regulējumā nav apstājusies, bet nav arī gala lēmuma. Regulējums skar vairākus aspektus, tostarp drošību, cilvēktiesības, dzimuma vienlīdzību, tāpēc ir svarīgi lēmumu nesasteigt, norādīja ministrijā.
LETA jau rakstīja, ka politiķu nevienprātības dēļ no 1.jūlija vairs neeksistē regulējums, kas ļautu administratīvā kārtā sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju.
Līdz vasarai tobrīd spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss par Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu paredzēja naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro.
1.jūlijā Latvijā stājas spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, līdz ar to Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēja spēku. Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Attiecībā uz prostitūciju šāds likums tā arī nav ieviests.
Sākotnēji IeM iesniegtais Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts paredzēja, ka personas, kura jaunāka par 25 gadiem, prostitūcijas izmantošana ir aizliegta un arī šāda vecuma personai ir aizliegts nodarboties ar prostitūciju. Likumprojekts paredzēja, ka cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošana ir aizliegta.
Likumprojekts arī paredzēja, ka personām, kuras nodarbojas vai ir nodarbojušās ar prostitūciju, par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, lai veicinātu to iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus panākot personas atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju.
Attiecībā uz seksa pircējiem, likumprojekts paredzēja, ka tiem būs pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmu.
Attiecībā uz administratīvo atbildību likumprojekts paredzēja, ka par nodarbošanos ar prostitūciju līdz 25 gadu vecumam piemērotu brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.
Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā IeM rosināja piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro. Šāds sods bija paredzēts arī par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas ārpus atļautajām vietām.
Par personas no 18 gadu līdz 25 gadu vecumam prostitūcijas izmantošanu likumprojekts paredzēja naudas sodu no 200 līdz 1000 eiro.
Seksa pircējiem, kas neapmeklēs uzvedības korekcijas programmas, likumprojekts paredzēja naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.